Placentas novietojums dzemdes dobumā visbiežāk nav atkarīgs ne no kādiem speciāliem faktoriem. Augšējā dzemdes daļa ir labvēlīgā vieta placentai, jo tā ir bagāta ar asinīm, barības vielām un skābekli. Apakšējā dzemdes daļa tāda nav un tāpēc zemu guļoša placenta var radīt priekšlaicīgas dzemdības biežāk gadījumos nekā tad, ja placenta ir dzemdes augšdaļā.

Zemu guļoša placenta biežāk sastopama grūtniecēm, kas iznēsā vairāk kā 1 bērniņu, kā arī tām, kuras ir gados vecākas.

Ja diagnoze ir uzstādīta pirms 28.grūtniecības nedēļas, ir iespēja, ka tad, kad dzemde augs lielāka, placenta pacelsies un vairs nebūs zemu guļoša. Ja diagnoze ir uzstādīta trešajā trimestrī, pastāv mazāka iespēja, ka placenta pacelsies. Tad ir jautājums par to, cik zemu placenta atrodas.

Ja placenta saglabā zemu novietojumu līdz pat dzemdībām un atrodas priekšā bērna galviņai, dabīgas dzemdības nav iespējamas, jo apdraud bērna un mātes veselību. Tādēļ šajos gadījumos izvēles metode dzemdībās ir ķeizargrieziens.

Taču lielākajā daļā gadījumu placentas dabīga īpašība ir grūtniecības laikā pacelties un ar savu novietojumu netraucēt dzemdību gaitu.

Zemu guļošas placentas ārstēšana variē atkarībā no grūtniecības laikā un no tā, vai ir bijusi vai nav bijusi asiņošana. Veselības speciālisti visbiežāk ieteiks samazināt aktivitātes līmeni un daudzos gadījumos- pilnīgu gultas režīmu.