Vecākiem - Iekārtojam istabu mazulim

Iekārtojam istabu mazulim


Kad mājās uzrodas mazulis, katrai ģimenei rodas problēma – kā iekārtot bērna istabu? Bērnistaba parasti ir gan guļamistaba, gan spēļu, gan arī mācību telpa. Bez tā, ka šai telpai jāapvieno daudzas funkcijas, bērnistaba biežāk par pārējām telpām ir pakļauta pārkārtojumiem – bērni ātri aug un nākas domāt, kā nomainīt mēbeles un interjeru, lai istaba atbilstu bērna vecumam un viņa prasībām.

Plānošana un iekārtošana

1

Iekārtojot bērnistabu, vispirms jāņem vērā bērna vecums. 3–5 gados viņam ir nepieciešama plaša telpa fiziskai attīstībai, tādēļ istabu nevajadzētu piebāzt ar daudzām mēbelēm. Tā vietā ieteicams grīdas laukumu atstāt pēc iespējas brīvāku. Savukārt skolniekam ir nepieciešams galds, grāmatplaukts, skapis. Jo vecāks kļūst bērns, jo mazāk svarīga ir brīvā platība istabā. Bērna istabu nepieciešams sadalīt vairākās funkcionālās zonās – guļamvieta, garderobe, telpa spēlēm un mācībām. Tas ļaus telpu vieglāk uzturēt kārtībā.
Bērnam dzīvei svarīgo priekšmetu nav mazāk kā pieaugušam cilvēkam, tāpēc arī istabas iekārtošanai nevajadzētu atvēlēt pašu mazāko telpu mājoklī. Jāņem vērā, ka bērns savā gultā ne tikai gulēs, bet arī spēlēsies un uzņems viesus. Tāpēc bērna guļamvietai jābūt transformējamai par dīvānu vai arī gultiņai jāparedz izvelkamas atvilktnes, kur noslēpt gultas veļu.
Galvenais uzdevums, iekārtojot bērnu istabu, ir nepārvērst telpu par mēbeļu noliktavu, bet atstāt arī brīvu vietu bērna spēlēm.
Kaut arī bērns vēl ir mazs, nedrīkst aizmirst, ka drīzumā viņam būs nepieciešams ērts rakstāmgalds, kā arī plaukti, kur izvietot grāmatas un spēles. Tāpēc telpu iekārtošanu jāveic ar rezervi tālākiem papildinājumiem. Skapjos būtu lietderīgi paredzēt plauktus un grozus mantiņu izvietošanai.

Mēbeļu izvēle

Izvēloties mēbeles bērnistabai, jāapzinās, ka tās atšķiras no mēbelēm, kas domātas citām telpām. Bērnu mēbeles parasti ir mazākas pēc izmēriem, tām ir spilgtākas krāsas, drošāka konstrukcija. Vēlams, lai tās būtu ražotas no ekoloģiskiem materiāliem.
Izraugoties mēbeles, nepietiek vien zināt istabas kopējos, bet arī katras sienas un nišas izmērus. Ja istabā ir noapaļoti stūri, daudz nišu, iespējams, mēbeles nāksies pasūtīt, jo var neizdoties piemeklēt gatavas mēbeles pēc vajadzīgiem izmēriem. Jāņem gan vērā, ka individuāli pasūtītas mēbeles būs krietni dārgākas par standarta produkciju.

2

Jauna mazuļa ienākšana ģimenē, kurā jau ir kāds bērns, nenozīmē, ka vecākajai atvasei nāksies saspiesties savā istabā, lai izbrīvētu otru guļvietu. Problēmu var atrisināt, iegādājoties divstāvu gultiņu. Daudzi ražotāji, izstrādājot mēbeles bērnu istabām, piedāvā moduļu sistēmu, kas ļauj papildināt jau esošās mēbeles ar jaunām konstrukcijām.

3

Sākot skolas gaitas, nepieciešams rakstāmgalds. Ja istabā dzīvo vairāki bērni, ideāls variants ir divstāvu gulta, kur pirmajā stāvā iestrādāts rakstāmgalds. Ja istaba nav liela, konstrukcijā blakus rakstāmgaldam var paredzēt arī kumodi vai skapi.
Lai istabā atbrīvotu vietu spēlēm, bērnu mēbelēs derētu paredzēt vairākus apjomīgus grozus, kur salikt drēbes, veļu un spēļmantiņas.
Ja vēlaties, lai mēbeles bērnu istabā kalpotu ilgāk, izvēlēties mēbeles, kuras var transformēt līdz ar bērna augšanu. Krēslu, galda un gultas augstumam vajadzētu būt regulējamam. Nosakot optimālo krēsla augstumu, jāņem vērā, ka bērna kājām, saliektām ceļos taisnā leņķī, ir jābalstās pret grīdu.
Ļoti ērtas un funkcionālas ir arī transformējamas mīkstās mēbeles, īpaši, ja tās paredzētas gulēšanai. Daļēji par transformējamām mēbelēm var uzskatīt arī dīvanus-gultas, kas nereti tiek izmantotas bērnu istabas iekārtošanai. Tās atrisinās bērnu gulēšanas vietas jautājumu uz ilgāku laiku, jo dīvāns-gulta labi der gan pirmsskolas vecuma bērnam, gan skolniekam. Tikpat ērts dīvāna tranformācijas variants ir, ja tas aprīkots ar izbīdāmu plakni, kas paredzēta gulēšanai.
Ņemot vērā, ka bērni ir kustīgi, der izvēlēties mēbeles ar noapaļotiem stūriem.

Ekoloģija
5
Izvēloties mēbeles bērnu istabai, īpaša uzmanība jāpievērš mēbeļu ekoloģiskumam un nekaitīgumam. „Vistīrākais” variants ir masīvkoka mēbeles. Vislabāk, ja no masīvkoka izgatavotas ne tikai fasādes daļas, bet arī iekšējie plaukti un sienas. Protams, ka šādas mēbeles maksās krietni dārgāk, taču apsveriet, vai uz bērna veselības rēķina vajadzētu taupīt. Vispiemērotākā ir kļavas, apses un bērza koksne, savukārt egle ir vairāk pakļauta mehāniskiem bojājumiem. Ja tomēr masīvkoka mēbeles nevarat atļauties, pievērsiet uzmanību izstrādājumiem no MDF, kas nereti ir pat izturīgāka par dabīgo koku.
Mīksto mēbeļu izvēlē svarīga ir apdares materiālu kvalitāte – vislabākie ir dabīgie audumi. Der iepazīties ar apdares materiālu higiēnas sertifikātiem, jo krāsotie audumi var izraisīt alerģiju. Der atcerēties, ka galvenais alerģijas cēlonis ir putekļi, tādēļ pats svarīgākais ir uzturēt bērna istabu tīru un kārtīgu. Ieteicams atteikties no paklāju kāršanas pie sienām, visiem tekstilizstrādājumiem bērnu istabā jābūt viegli noņemamiem un mazgājamiem.

Krāsu terapija bērnistabā



Veiksmīgi piemeklēta krāsu gamma telpā rada mājīgumu un labvēlīgi ietekmē bērna noskaņojumu un pat attīstību. Bērnu istabai vajadzētu būt gaišai, saulainai, košai, bet ne uzbudinošai. Sienu krāsojums drīkst būt spilgts, taču ne „kliedzošs”. Vislabāk izmantot maigās krāsas – bēšu, gaiši zaļu, viegli rozā vai gaiši zilu. Pasteļtoņiem ir nomierinošs raksturs. Mēbeļu tonējumam jābūt saderīgam ar sienu krāsojumu.
Der atcerēties, ka katrai krāsai ir sava ietekme uz cilvēka noskaņojumu un pat fizisko labsajūtu.
* Rozā krāsa (simbolizē mīlestību un pieķeršanos) arī izraisa miegainību un mazina stresu, tādēļ šī krāsa ir piemērota jaundzimušajiem.

* Dabas zaļā krāsa stabilizē pulsu un elpošanu, tonizē un aktivizē smadzeņu darbību, piešķir pašpārliecinātibu, - šī krāsa ir piemērota skolnieka istabai.
* Zilās krāsas nomierina, tomēr šīs krāsas nav piemērotas bērniem, kuriem ir nosliece uz depresiju.
* Ceriņkrāsa nostiprina mazuļa nervu sistēmu.
* Ar oranžo un violeto krāsu bērna istabas interjerā aizrauties nevajadzētu – lielos daudzumos šīs krāsas izraisa nogurumu.
* Var likties paradoksāli, tomēr bērnu istabai nebūtu piemērota arī baltā krāsa, jo tā ir auksta, var radīt nomāktību (asociējas ar slimnīcas gaisotni).
* Nomācoša ir arī melnā krāsa.

Bērnu istabas interjerā var izmantot akcentus, kas pārējās telpās izskatītos snieklīgi. Dažādi pasaku tēli, ģeometriski zīmējumi šajā telpā izskatīsies piemērotāk nekā jebkur citur.
Galvenais princips, veidojot bērnu istabas interjeru, ir izvairīties no vienveidības. Sienas, griesti, aizkari, gultas pārvalki var būt spilgti un krāsaini, taču ne vienveidīgi un acis nogurdinoši. Ļaujiet arī bērnam pašam pievienot intejeram kādu detaļu, piemēram, uzlīmēt uz sienām savus zīmējumus.

Autors: Sandis Fatjanovs
Konsultēja dizainere
Olga Hļebņikova
Foto no publicitātes materiāliem