19:58:17 Gavēņa laika ēdienkarte |
 Līdz ar Pelnu trešdienu 17.februārī sācies 40 dienu ilgais Lielais gavēnis. Gavēņa laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības.
Skaistuma un veselīga dzīvesveida portāls "Dieta.lv” uzsver, ka gavēnis var būt labs mudinājums cilvēkiem, kas nolēmuši mainīt savu dzīvesveidu un ēšanas vietā vēlas atrast citas dzīves baudas un mērķus. Romas katoļu baznīcas interneta mājas lapā "Katolis.lv” raksta, ka gavēņa laikā viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, kā arī aicina prātīgi rīkoties ar tiem labumiem, kas ir mūsu pārziņā, piemēram, neizniekojot ēdienu. Skaistuma un veselīga dzīvesveida portāla "Dieta.lv” redaktore Anita Ābola uzsver, ka galvenais nosacījums ir nebadināt savu organismu, bet pabarot to ar dabīgu, pēc iespējas mazāk pārstrādātu barību. Gavēņa pamatā esot atgriešanās pie mūsu senču ēdienkartes, kas bija vienkārša un laba, tikai samazinātos daudzumos, jo šobrīd taču retais vairākas stundas no vietas spiests smagi strādāt uz lauka. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras profesors Imants Atis Skrupskis intervijā portālam "Jelgavnieki.lv" gavēni vērtē ļoti pozitīvi, jo tā esot lieliska atslodze organismam, svarīgi gan esot nepārspīlēt un ievērot mērenību, lai nenodarītu tam pāri. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras vadītāja, asociētā profesore Anita Blija pastāstīja, ka gaļā esošās olbaltumvielas iespējams aizstāt, vairāk lietojot zivis. Viņa iesaka atcerēties par organismam nepieciešamo dzelzs uzņemšanu, piemēram, ēdot granātābolus. Kā lielisku alternatīvu gaļas produktiem uzturā Imants Atis Skrupskis min pākšaugus. "Pākšaugi gaļas vietā ir labi piemēroti ne tikai veģetārajā uzturā un kristiešiem gaļas vietā Lielā gavēņa laikā, bet arī ikdienas uzturā, kā arī ārstnieciskajās un slaiduma diētās, jo tie efektīvi stiprina mūsu fizisko un garīgo labsajūtu. Tie visi satur daudz olbaltumvielu, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes. Pākšaugos ir arī daudz minerālvielu – fosfors, kalcijs, magnijs, kālijs, dzelzs, kā arī B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs,” iesaka Imants Atis Skrupskis. "Pākšaugi satur ļoti daudz šķiedrvielu, un tās veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos. Pākšaugus ikdienas uzturā vajadzētu lietot tiem, cilvēkiem kas dzīvo lielās pilsētās vai tuvu piesārņotām teritorijām, jo pākšaugos ir daudz pektīnvielu, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko mēs uzņemam ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma. Olbaltumvielu bioloģiskās vērtības ziņā gaļa gan ir pusotru reizi vērtīgāka nekā zirņi, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes,” stāsta Imants Atis Skrupskis. Galvenie "Dieta.lv” 7 ieteikumi, kas būtu jāievēro gavēņa laikā 1) Galvenais uzsvars tiek likts uz pieticību, tātad tie ir graudaugi, kas dominē visās ēdienreizēs, rīsi, griķi, dažāda veida putraimi, auzu pārslas. Pamatprodukti tiek papildināti ar dārzeņiem – burkāniem, bietēm, kāļiem utt., variācijas iespējas visdažādākās, tā ka katru dienu nav jāēd viens un tas pats. 2) No šķidrumiem galvenais un, varētu teikt, pat vienīgais dzēriens ir ūdens, pieļaujamas varētu būt zāļu tējas. Ēdienreizes var papildināt ar glāzi piena, kefīra vai paniņām, bet ir jāaizmirst par jogurtiem, jo īpaši tādiem kā Actimel utt. 3) Vismaz vienā no ēdienreizēm dienā graudaugu un dārzeņu sautējumā vai sacepumā ir jāpievieno pākšaugus: zirņus, pupas, lēcas, kas aizstāj gaļu, kura gavēņa laikā netiek lietota. 4) Gatavojot veģetāros ēdienus, lai tie būtu sātīgāki, var pievienot eļļu, tā var būt gan olīveļļa, gan rapšu, gan saulespuķu. 5) Gavēnis nozīmē atturēšanos no baudvielām, tas nozīmē: nekāds alkohols, kafija, melnā tēja, saldumi (cepumi, bulciņas, konfektes, šokolāde, saldējums utt.). Taču, tā kā organismam ir ļoti grūti atteikties no cukura, tad dzīves saldināšanai var izmantot nelielās devās dabisko medu. 6) Lai nodrošinātos ar pietiekamu olbaltumvielu un taukvielu daudzumu, gavēņa ēdienus var papildināt ar riekstiem un sēklām (saulespuķu, ķirbju). Tās var uzņemt arī atsevišķi, taču samērīgos daudzumos. 7) Starp ēdienreizēm, kā launags vai otrās brokastis noderēs kārtīga rupjmaize (baltmaizei nē) ar nedaudz sviesta, var uzlikt siera šķēli. Jau pēc 3-4 nedēļām cilvēka organisms spēj pielāgoties jaunam ēšanas režīmam, un tas varētu būt starta kapitāls turpmākam uztura režīmam. "Dieta.lv” ir apkopojusi ieteikumus, kuri būtu ņemami vērā pēc gavēņa: 1) Turpināt iesākto ēšanas režīmu; 2) Ēdienkarti papildināt ar liesu gaļu, taču nekādas desas, sardeles, cīsiņus; 3) Saldināt savu dzīvi ar augļiem, vislabāk ar vietējiem pašu audzētiem. TVNET
|
|
|