Vecākiem

Pīlings un skrubis sejas ādai

aviciite — Sun, 16 Nov 2014 11:14:48 GMT

Ādas attīrīšana ir pirmais solis ceļā uz veselu, skaistu un starojošu sejas ādu. Ikdienas tīrīšana jāveic divas reizes dienā – no rīta un vakarā ar tam paredzētajiem kosmētiskajiem līdzekļiem. Taču, ja vēlies, lai tava sejas āda tik tiešām starotu, tad tai reizēm ir nepieciešama arī pamatīgāka attīrīšana – sejas skrubēšana vai pīlings. Kādas ir atšķirības starp sejas skrubi un pīlingu? Cik bieži veikt šo procedūru? Kā izvēlēties īsto skrubi vai pīlingu, un vai es varu to pagatavot pati? Par to lasi šoreiz! Šī raksta tapšanā mūs konsultēja un savās zināšanās dalījās kompānijas "MADARA Cosmetics" līdzīpašniece un direktore Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Skrubis vai pīlings – kāda atšķirība?

Abi šie līdzekļi gan skrubis, gan pīlings, pēc savas būtības dara vienu un to pašu darbu – noņem ādas raga šūnu kārtiņu jeb vienkārši sakot – ādas virskārtu. Līdz ar to, abi šie līdzekļi ādu arī atjauno, manāmi izlīdzina ādas toni un veicina straujāku šūnu atjaunošanās procesu, kā rezultātā tava āda kļūst vēl skaistāka un starojošāka. Taču atšķirības starp skrubi un pīlingu tomēr ir, pietam ļoti būtiskas – gan to sastāvā, gan arī veidā, kādā katrs no šiem līdzekļiem savu uzdevumu veic. Skaidro Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Skrubis parasti ir masā - emulsijā, želejā, mazgājošā līdzeklī - iestrādātas abrazīvas daļiņas, piemēram, sāls vai cukura graudiņi, lufas daļiņas, samalti augu kauliņi vai polietilēna granulas. Pīlings, savukārt, ir kosmētisks līdzeklis, kas satur šūnas šķīdinošas jeb keratolītiskas vielas - skābes vai enzīmus. Populāri ir pīlingi, kas satur augļskābes (alpha hydroxy acids jeb AHA), taču lielās koncentrācijās vai nepareizi lietoti šādi produkti var izraisīt pārāk lielu raga šūnu nolobīšanos, atņemot ādai aizsargspējas, tādēļ vislabāk, ja augļskābju pīlingus veic speciālista uzraudzībā - dermatoloģiskā klīnikā vai pie kosmetologa.”

Ko ņemt vērā izvēloties savu sejas skrubi vai pīlingu?

Galvenais, kas jāņem vērā iegādājoties sejas skrubi vai pīlingu – konkrētās ādas jūtība. Katrai no mums tā var būt individuāla. Ja vienai derēs diezgan agresīvs sejas skrubis, tad otrai tas var ādu pat saskrāpēt. Savukārt ar pīlingiem jābūt vēl uzmanīgākām – mājas apstākļos ieteicam lietot pēc iespējas maigākus pīlingus, kas nesatur tik daudz augļskābes, kā tie pīlingi, kurus izmanto kosmetologi un dermatalogi. Skaidro Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Iegādājoties sejas skrubi, vajadzētu pievērst uzmanību abrazīvo daļiņu izmēram un “asumam”, kaut vai pamēģinot nelielu piciņu skrubja ierīvēt apakšdelma iekšpuses vai elkoņa locītavas ādā. Ja būs sajūta, ka skrubis skrāpē, ir agresīvs, sejai tāds nederēs. Būtiski sejai izvēlēties tādu skrubi, kas pēc iespējas mazāk skrāpētu ādu, radot mazas brūcītes un kairinājumu, jo tad gribētais pozitīvais efekts pārvērtīsies ādas kairinājumā. Savukārt pirms veikalā pirkt un lietot augļskābju pīlingus ir ieteicama speciālista konsultācija. Daudz maigāki pīlingi ir tie, kas veidoti, izmantojot augu enzīmus, piemēram, papaīnu (no papajas) vai bromelīnu (no ananasa). Šie enzīmu pīlingi darbojas līdzīgi kā augļskābes, taču to iedarbība ir maigāka un vairāk piemērota lietošanai mājas apstākļos.”

Cik iedarbīgs ir mājas apstākļos pašgatavots sejas skrubis?

Kā ir ar sejas skrubja vai pīlinga pagatavošanu mājas apstākļos? Vai šādi pašgatavoti kosmētiskie produkti spēj ādu attīrīt tikpat labi, kā veikalos pirktie? Vai tomēr rūpnieciskajiem izstrādājumiem ir pievienotas tādas vielas, kuras mājas apstākļos iegūt nevaram? Stāsta Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Skrubis ir tas kosmētikas līdzeklis, kura pagatavošana mājas apstākļos ir vienkārši un pietiekoši kvalitatīvi realizējama, ietaupot naudu un gūstot prieku no darbošanās. Mājās skrubis var tikt veidots no dažādiem pārtikas produktiem - samaltām auzu pārslām, kas sajauktas ar augļu sulu vai ūdeni, kafijas biezumiem, dzeramās sodas, kas sajaukta ar biezenī samaltu augli, samaltiem graudiņiem un tamlīdzīgi. Sejai gan nevajadzētu lietot tik abrazīvas vielas kā rupjais un smalkais sāls, cukurs. Kopumā var teikt, ka mājas apstākļos var pagatavot vieglas, virspusējas iedarbības līdzekli, kas atbrīvos ādu no virsējā atmirušo raga šūnu slānīša. Mājas apstākļos nevar pagatavot un nav vēlams izmantot aktīvi lobošus lielas koncentrācijas augļskābju preparātus. Taču paštaisītam skrubim pievienojot nedaudz samaltu augļu vai augļu sulu, mēs iegūstam nelielu augļskābju pīlinga efektu. Būtiskākais ir atcerēties, ka mājās veidots skrubis ir jāizlieto uzreiz, tā atlikumu nedrīkst uzglabāt un lietot vēlāk, jo produkts ļoti ātri bojājas!”

Cik bieži lietot skrubi vai pīlingu?

Šis ir jautājums, kas rodas ne vienai vien no mums. Lietojot sejas skrubi vai pīlingu un sajūtot tā iedarbību – āda paliek tik maiga, sejas tonis lieliski izlīdzinās – nereti rodas vēlme šos produktus lietot biežāk. Taču cik bieži tie patiesībā būtu jālieto, lai nekaitētu savai sejas ādai, bet gluži otrādi – lutinātu to? Atbild Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Maiga skrubja vai pīlinga lietošanas biežums tradicionāli ir reize nedēļā vai reize divās nedēļās. Ja ādas virsējās raga šūniņas lobītu katru dienu, āda zaudētu aizsargspējas pret vides kaitīgajiem faktoriem, tai skaitā UV stariem. Intensīvās pīlingu vai skrubju aplikācijas ādas atjaunošanas vai citiem nolūkiem var veikt tikai speciālisti. Skrubja vai pīlinga nepieciešamība ir atkarīgai gan no ādas tipa, gan īpatnībām. Cilvēkiem ar taukainu vai kombinētu ādu, kam ir nosliece uz pinnēm, dabiskā ādas raga šūnu nolobīšanās var būt traucēta. Atmirušās šūnas, sasaistītas ar ādas sekrētu, nenolobās pietiekošā ātrumā, tādejādi veicinot poru aizsprostošanos un padarot ādu pelēcīgu, nespožu. Regulāra pīlinga vai skrubja lietošana reizi nedēļā taukainai un kombinētai ādai ir vēlama. Sausai un normālai ādas īpašnieki skrubi var lietot arī retāk. Savukārt cilvēkiem ar jutīgu ādu jābūt uzmanīgiem skrubja izvēlē, vēlams, konsultējoties ar dermatologu izvērtēt, vai abrazīvu, lobošu produktu lietošana nepalielinās ādas reakciju risku.”

Kā pareizi lietot sejas skrubi un pīlingu?

Kad šo procedūru vislabāk veikt? Kā parezi to darīt? Vai skrubja un pīlinga lietošana kādā veidā atšķiras? Skaidro Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Sejas skrubja vai pīlinga lietošanas veids var būt atšķirīgs katram produktam, tādēļ vislabāk iepazīties ar lietošanas norādēm, kam ir jābūt izlasāmām uz katra produkta iepakojuma. Skrubis ar abrazīvajām daļiņām parasti ir jāiemasē ādā ar apļveida kustībām un pēc lietošanas jānoskalo. Pīlings ir uzklājams kā maska uz noteiktu iedarbības laiku un pēc tam noskalojams. Tā kā pēc produktu lietošanas āda var būt nedaudz apsārtusi, vēlams procedūru veikt tad, kad nav tūdaļ jādodas uz darbu vai kādu pasākumu.”

Uzrakstiet FORUMĀ arī Jūss par skrubi un pīlingu. Kādus līdzekļus izmantojat.

Paša audzēti vitamīni

aviciite — Sat, 27 Feb 2010 17:15:17 GMT

Lai gan veikalos nopērkami dažādi augļi un dārzeņi, arī salāti, nav vērts tērēt naudu par to, ko pats var izaudzēt.

Kaut vai sīpolloki uz palodzes. Dienas kļūst garākas, un ātri vien pie maltītes varēs piegriezt spēcīgus lociņus.

Ne viens vien ir iecienījis diedzētās sēkliņas un graudus. Veikalos tie maksā diezgan dārgi.

Asnos ir sakoncentrēts viss auga dzīvības spēks, tie ir bagāti vitamīniem un minerālvielām, kas nepieciešamas organismam.

Diedzētajos graudos ir daudz B grupas vitamīnu, kas stresainajā laikā ļoti noder un uzlabo pašsajūtu.

Var diedzēt kviešu, rudzu, miežu, auzu un griķu graudus, redīsu, lucernas, saulespuķu, kressalātu, sinepju, sarkano biešu, kāpostu, sojas, lēcu un citas sēklas. Katrai ir savas garšas nianses.

Diedzētām sojas pupiņām, lēcām un kressalātiem tās ir gana specifiskas, ne visiem tās patīk, bet diedzētus kviešus, redīsus, lucernu un saulespuķu sēklas lielākoties atzīst visi, jo tiem nav tik stipras un neierastas garšas.

Ir dažādi paņēmieni, kā diedzēt sēkliņas un graudus.

To var darīt stikla traukā, kuram pārsegta mitra drāniņa vai marlīte.

Var izmantot divus lēzenus šķīvjus - vienā plānā kārtiņā izkārto diedzēšanai paredzētos graudus vai sēkliņas, otru uzliek tam pāri. Uzskata, ka stikla traukā dīgst labāk, jo klāt tiek gaisma, taču gan vienā, gan otrā variantā rezultāts ir identisks.

Vispirms sēklas 4 - 8 stundas izmērcē aukstā ūdenī. Tās, kuras peld, jāizlasa un jāizmet, jo visdrīzāk ir bojātas un nedīgs. Mērcēšanas ilgums atkarīgs no sēkliņu lieluma, piemēram, redīsiem pietiek ar pāris stundām, graudiem 4 - 6 stundas, sojas pupiņām - vēl ilgāk. Pēc tam sēklas noskalo un notecina sietā. Dzirdēts taču ticējums, ka visus produktus, kuriem neskādē ūdens, mazgā deviņas reizes, lai aizskalotu projām visu slikto un lieko. Tā var darīt ar jebkuru produktu, kas nav iegūts pašu mājās. Nebūtu ieteicams sēklām un graudiem atstāt lieku ūdeni, jo tad diedzēšanas procesā var rasties nepatīkama garša.

Diedzēšanai optimāla temperatūra ir 20 - 24 grādi, taču ne tiešos saules staros, uz plīts vai radiatoriem. Graudi regulāri 2 - 3 reizes dienā jāaprasina ar ūdeni, lai neiekalst.

Sēkliņas un graudus ieteicams rītā un vakarā noskalot tekošā ūdenī un pēc tam sietā notecināt, citādi tie mitrumā sasūt un rodas nepatīkama smarža.

Diedzēšanas ilgums:

Redīsiem vajadzīgas aptuveni četras dienas, līdz izstiepjas pāris centimetru gari asniņi, bet tie uz sviestmaizes ir ļoti garšīgi arī tad, kad diedzēti tikai divas dienas.

Graudus diedzē 2 - 3 dienas, bet tos var lietot uzturā arī tad, kad tikko parādās asniņi.

Lēcas dīgst divas dienas.

Kāpostu sēklas - aptuveni piecas.

Lucerna visgaršīgākā ir pēc sešām dienām.kad asniņi pastiepušies apmēram divus centimetrus.

Savukārt bietēm no vienas sēkliņas izstiepjas vairāki asniņi, tās diedzē aptuveni sešas dienas.

Saulespuķu sēkliņas garšīgas ir jau pēc divām dienām, bet tās var diedzēt pat veselu nedēļu. Ar katru dienu nedaudz mainās garša.

Diedzējumus vislabāk ēst svaigus, tāpēc vēlams audzēt nelielu daudzumu. Aptuveni divas dienas diedzējumus var uzglabāt ledusskapī, aukstums aptur dīgšanas procesu, asniņi nepāraug. Ja nepaspēj apēst, tiem parādās rūgtena piegarša. Tā diemžēl bieži vien jūtama veikalos nopirktajiem diedzētajiem graudiem.

Lieošana:

Diedzējumus var lietot gandrīz pie visiem ēdieniem, arī saldajiem. Sēklas liek uz sviestmaizes, izmanto salātos, kā piedevu zupai, sautējumam, mērcei, kefīram, biezpienam, mājās ceptai maizei. Visgaršīgākie ir diedzējumi, kam asniņš izstiepies tikai 1 - 2 milimetrus. Ierastiem ikdienas ēdieniem tā lieliski var atsvaidzināt garšu. Ēdienos nav ieteicams jaukt dažādus diedzējumus, jo katram ir sava specifiska garša, kas nereti disonē.

Padomi:

Samalti diedzētie graudi labi noder sejas maskām.

Ja miežu asniem ļauj izaugt sprīdi gariem, tos var nogriezt, samalt un izspiest sulā - iznāk spēcinošs un vērtīgs vitamīnu dzēriens.

Diedzētus kviešu graudus sajaucot kopā ar sīkos gabaliņos sagrieztām aprikozēm, izmērcētām rozīnēm, plūmēm, kaltētiem āboliem, samaltiem riekstiem, sanāk garšīgs našķis, ko piedāvāt bērniem konfekšu un cepumu vietā.

Graudi rūpīgi jāsakošļā, lai neuzpūstos vēders, jo tie kuņģim ir diezgan smaga barība. Ja ir problēmas ar gremošanas trakta darbību, diedzētus graudus ieteicams pirms ēšanas samalt. To noteikti vajadzētu darīt, ja diedzējumus dodat bērniem.

Randiņi ar precētu vīrieti

AIRITA — Sat, 27 Feb 2010 17:07:56 GMT

Ir sievietes, kuras labprāt dodas uz randiņiem ar precētiem vīriešiem. Kas piesaista sievietes šādiem vīriešiem - aizliegtā augļa baudīšana, vēlme pēc attiecībām, kurās nav jāuzņemas atbildība, vai uzmanība, kuru neizdodas saņemt citādā veidā?

Laulību un attiecību konsultanti skaidro, ka sieviete, kura iesaistās attiecībās ar precētu vīrieti, parasti alkst pēc uzmanības un emocionāla atbalsta. Šādai sievietei precēts vīrietis liekas vairāk pieredzējis un, tā teikt, nobriedis. Sievietēm šķiet, ka precēts vīrietis saprot sievietes emocionālās vajadzības un vēlmes vairāk nekā vīrietis, kurš ir viens pats. Savukārt precēti vīrieši pievēršas ārlaulību sakariem tāpēc, ka viņiem pietrūkst emocionālā vai seksuālā piepildījuma un apmierinājuma savās attiecībās. Un tad sieviete sev it kā paaugstina pašvērtējumu, jo, redz, it kā var labāk nekā viņa sieva.

Sievietes, kuras uzsākušas šāda veida attiecības, skaidro, ka bieži vien tajā mirklī, kad esi kopā ar šo vīrieti, tu nedomā - ir vai nav viņš precējies, bet baudi to mirkli, kas ir. Turklāt zināms, ka attiecības prasa laiku, bet šādi randiņi ir kā saldais ēdiens, kas neprasa daudz pūļu, bet sniedz daudz pozitīvu emociju.

Tajā pašā laikā sievietēm, pieķeroties šādam vīrietim, var sākt rasties neapmierinātība, ka viņš ir jādala ar viņa paša sievu, ka svētkos viņš ir citur un arī publiskus pasākumus nav iespējams apmeklēt. Viss notiek klusām un neredzami. Jūtot emocionālu piesaisti precētam vīrietim, sieviete pārstāj veidot arī attiecības ar citiem vīriešiem, kas ir brīvi un ar kuriem pati varētu apprecēties, tā sakārtojot savu attiecību dzīvi. Ja tomēr sieviete saprot, ka šādas attiecības viņai nav pieņemamas, viņai būtu svarīgi izdomāt, kā tās emocijas, ko viņa gūst, tiekoties ar precētu vīrieti, iegūt citā veidā, un tad būs vieglāk šādas attiecības pārtraukt, jo nepaliks tukša vieta.

Lai arī sievietēm, tiekoties ar precētu vīrieti, liekas, ka viņa ģimene - sieva vai bērni par to nekad neuzzinās, visbiežāk gan notiek tieši otrādi. Un tāpēc ir jārēķinās, ka šādās attiecībās nav tikai vīrietis un sieviete, bet arī viņa ģimene, kas, uzzinot par notiekošo, visiem var nest daudz sāpju. No otras puses, ir sievietes, kuras neapzināti vai apzināti cer, ka vīrietis aizies no savas ģimenes un tad viņa varēs laimīgi dzīvot kopā ar savu mīļoto. Bet jautājums, kāpēc vīrietim ir šīs attiecības - tāpēc, ka viņš mīl šo sievieti vai arī vienkārši viņam tas ir kā papildu labums, kas nāk klāt pie attiecībām ar sievu?

Jā, ir arī precētas sievietes, kas dodas uz randiņiem nevis ar savu, bet gan citas sievietes vīru. Bieži vien viņu laulībā iestājusies vai nu krīze vai rutīna, bet, ja ir bērni, negribas šķirties. Tai pašā laikā gribas izbaudīt laimes izjūtu, prieku, smieklus un tauriņu dejošanu vēderā, ko sniedz šādas attiecības ārpus ģimenes.

Delfi sievietēm

Mīlestības definīciju meklējot

aviciite — Sat, 13 Feb 2010 18:34:00 GMT

Mēs visi vēlamies mīlēt un būt mīlēti. Mīlestība ir visabstraktākā un grūtāk saprotamā emocija, par ko katram ir savs viedoklis. Mīlestību neprotam definēt, strukturēt un sistematizēt, tomēr no tās nebaidāmies. Romantika, kaisle un pieķeršanās ir sajūtas, kas nav svešas nevienam jaunietim. Varbūt mīlestību var mēģināt definēt, runājot par to, ar ko tā mums saistās?

Kino un mūzika

Ieva Fiļipova: - Ir daudz kvalitatīvu romantisku filmu, bet viena no labākajām pilnīgi noteikti ir "The Notebook",
kurā stāstīts par patiesi stipru pirmo mīlestību, kas pārcieš vecāku un sabiedrības nosodījumu, tāpat karu un laika maiņu.

Kristīne Cīrule: - Es uzskatu, ka Džo Kokera dziesma "You are so beautiful" ir vispiemērotākā skaistam, mierīgam vakaram kopā ar mīļoto cilvēku.

Jānis Kokins: - Klausoties īru grupas "Westlife" dziesmu "You raise me up", pārņem tādas sajūtas, kas liek apstāties un padomāt par to, cik labi ir tad, kad tev uz šīs pasaules kāds ir.

Kristaps Noviks: - Esmu par amerikāņu rokgrupas "Goo Goo Dolls" dziesmu "Iris", jo tās vārdi ir tieši tas, ko ikvienam vajadzētu pasacīt cilvēkam, ko viņš mīl. Ar šo dziesmu man sais tās tikai labas atmiņas. To dzirdot, katru reizi spēju domāt tikai par lielisko meiteni, ar kuru man ir paveicies būt kopā!

Literatūra

Kristiāna Arnava par visromantiskāko atzīst bērnības stāstu par Sniegbaltīti - tieši to ainu, kurā princis ar skūpstu atdzīvina savu mīļoto.
Kristaps uzskata, ka romantisks stāsts par patiesu mīlestību ir arī Raiņa luga Indulis un Ārija: - Šī luga ir kā latviešu "Romeo un Džuljeta". Tā stāsta, ka mīlestība var pastāvēt jebkuros laikos, pat kara karstumā. Galvenie varoņi bija gatavi darīt visu, lai varētu palikt kopā. Arī nāve viņiem nebija šķērslis.
Kristīne domā, ka lielisks un pamācošs stāsts par mīlestību ir leģendārā Paulu Koelju grāmata Veronika grib mirt. Tieši tajā teikti autora slavenie vārdi: - Vislielākais ārprāts, ko cilvēki piedzīvo, ir mīlestība.
Jānis: - Stefānijas Meijeres "Krēslas" sērijas grāmatas ir skaistas un romantiskas. Tās lika aizdomāties par mīlestību un saprast, ka tai nav šķēršļu. "Krēslas" grāmatās ir arī daudz skaistu vārdu, piemēram: "Neviens uz pasaules nekad nevienu nav tā mīlējis, kā es mīlu tevi."
Mīlošākais pāris
Par leģendārāko mīlētāju pāri vairums jauniešu uzskata Viljama Šekspīra Romeo un Džuljetu.
Kristaps: - Šis darbs pauž to, ka īsta mīlestība nevar pastāvēt bez grūtībām. Tikai tad, ja divi cilvēki pārvar visus šķēršļus, viņi ir pelnījuši būt kopā.
Jānis: - V. Šekspīra luga ir pirmais man zināmais darbs, kur ir skaidri parādīts tas, kā, zinot, ka pasaulē vairs nav tava mīļotā cilvēka, arī tu pats vairs nesaskati jēgu dzīvot.
Romantiskākā vieta un nodarbe
Daudzi jaunieši domā, ka visromantiskākā vieta, kur atrasties ar savu otro pusīti, ir pie dabas. Taču gandrīz visi atzīst, ka vietai nav nozīmes, galvenais ir tas, ar ko esi kopā.
Liene Dārziņa: - Jebkuru vietu var padarīt romantisku, piemēram, iededzot sveci. Parasti noskaņa rodas pati no sevis, ja esi divvientulībā ar mīļoto cilvēku. Taču man īpaši romantiska liekas jūra saulrietā. Romantiski ir uzrakstīt otrai pusītei kaut ko mīļu un to nolasīt priekšā kādā īpašā brīdī. Īpaši skaista varētu būt arī pelde mēnessgaismā.

Ieva Fiļipova uzskata, ka visromantiskākā nodarbošanās ir maltītes pagatavošana savam sirdsāķītim. Vēl labāk ir darīt to kopā. Tad gaisā virmo gan saviļņojums, gan vienkārši apziņa, ka kopā varat paveikt ko noderīgu un interesantu.

Auseklis

Divkosis holesterīns. Labais un sliktais

AIRITA — Thu, 18 Feb 2010 18:12:38 GMT

Paaugstināts holesterīns nesāp, un to nevar sajust, bet nedrīkst arī ignorēt, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām.

Konsultējuši RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, RAKUS klīnikas "Linezers” virsārsts profesors Aivars Lejnieks un diētas ārsts Andis Brēmanis

Par holesterīnu zinām lielākoties to, ka tas ir slikts un šī problēma ir treknu maltīšu, pārēšanās sekas, bet, ieturot "slaido līniju”, asins analīzes drīz vien atkal būs labas. Patiesībā ir citādi. Holesterīns sastāv no četrām daļām, un tikai viena no tām – augsta blīvuma holesterīns – ir veselībai labvēlīga, bet pārējās – holesterīns, zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi – nav tik labi.
Holesterīns nepieciešams, lai varētu veidoties nervu apvalki un lai organismā nodrošinātu dažādu impulsu pārvadīšanu. Turklāt badošanās nevis samazinās holesterīnu, bet, gluži otrādi, liks aknām to ražot vairāk, jo organisms zina, kā un kad reaģēt, ja tiek liegtas dzīvībai svarīgas uzturvielas. Ja asinīs rodas pārāk daudz slikto holesterīnu, tas izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada nosprostojumus, apgrūtina asins plūsmu, samazina asinsvadu elastību. 2006.–2007. gadā profesors Aivars Lejnieks kopā ar līdzautoriem veica pētījumu, izmeklējot 28 tūkstošu pacientu, no kuriem paaugstināts holesterīna līmenis virs 5 mmol/l tika atklāts vairāk nekā pusei – 60,6%. Skaidrojam dažādus populārus uzskatus par holesterīnu un sirds veselībai labvēlīgu dzīvesveidu.

Par visu labo gādā pats!

Tu domā: ir neskaitāmi veidi, kā veicināt labā holesterīna rašanos.

Ārsts skaidro: ir tikai divi veidi, kā vairot labo holesterīnu.
Tautā par holesterīnu parasti runā kā par vienu veselumu, bet patiesībā tas sastāv no četrām daļām. Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnais holesterīns, kā arī zema blīvuma lipoproteīnais holesterīns. Par labo holesterīnu dēvē augsta blīvuma lipoproteīno holesterīnu, jo tas veic transporta funkciju organismā – piesaista zema blīvuma (slikto) holesterīnu, smagos triglicerīdus un aizvada tos tālāk uz aknām pārstrādei. Bēdīgā ziņa – labo holesterīnu asinīs pašam ir grūti palielināt, bet ne neiespējami. "To nevar izdarīt ar medikamentiem, bet ir divi paņēmieni, kā vairot augsta blīvuma holesterīnu asinīs, – katru dienu izdzert 150 ml sarkanvīna (par spīti diskusijām, patiešām ir pierādīts, ka viena glāze sarkanvīna dienā veselībai nāk par labu, jo vīnogu kauliņi satur vielu, kas palīdz vairot augsta blīvuma lipoproteīno holesterīnu) vai regulāri nodarboties ar sportu,” stāsta profesors Aivars Lejnieks.

Diēta nav brīnumnūjiņa

Tu domā: sabalansēta diēta ir pusceļš uz uzvaru.

Ārsts skaidro: ar pareizu uzturu vien paaugstināta holesterīna problēmu nevar atrisināt.
Lai cik izsmalcināta būtu tava diēta un lai cik ļoti tu censtos ievērot visus veselīga uztura ābeces noteikumus, holesterīna līmeņa normalizēšanai ar to vien var izrādīties par maz. Tas tāpēc, ka holesterīns mūsu organismā lielākoties rodas pats par sevi. Visiem cilvēkiem 85% holesterīna veidojas aknās neatkarīgi no tā, ko viņi ēd vai no kā atturas, un tikai 10–15% lipīdu cilvēks uzņem ar uzturu. Tātad, pat ja uzturā netiek lietoti holesterīnu saturoši produkti, ar to nepietiek, lai normalizētu holesterīna līmeni asinīs. Holesterīns nepieciešams nervu apvalku veidošanai, tāpēc, ja ar uzturu to neuzņem, tas tiek pastiprināti veidots aknās. "Būtiski ir uzturā lietot mazāk produktu, kas satur daudz holesterīna, tomēr, no tiem atsakoties, holesterīns samazināsies tikai par 10–15%. Ar diētu vien holesterīnu samazināt nevar, tāpēc, ja pusgada laikā neizdodas normalizēt tā līmeni asinīs, jāsāk lietot holesterīnu samazinošus medikamentus,” skaidro profesors Aivars Lejnieks.

Ir medikamenti holesterīna normalizēšanai

Tu domā: pēc zāļu kursa beigām lipīdu vielmaiņa būs normalizējusies.

Ārsts skaidro: reizēm holesterīna normalizēšanai zāles jālieto ilgstoši un regulāri.
Ir vairāku veidu medikamenti. Vieni bremzē holesterīna sintēzi aknās, otri kavē holesterīna uzsūkšanos zarnās. Holesterīna sintēze organismā ir dabas noteikta parādība, un jāņem vērā, ka tā turpinās arī pēc medikamentu lietošanas. Ja aknas saražo pārāk daudz holesterīna, iespējams, uzturs nav vainīgs, bet tā ir organisma īpatnība. Ja medikamentu lietošanas laikā holesterīna līmenis asinīs ir normalizējies, pastāv iespēja, ka pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas viss atkal būs pa vecam. Tāpēc ārstam vajadzētu pielāgot pacientam pēc iespējas mazāku un efektīvāku medikamentu devu, lai ilgtermiņā normalizētu lipīdu vielmaiņu.

Problēma tikai brieduma gados

Tu domā: paaugstināts holesterīns parādās vienīgi aptuveni 40 gadu vecumā.

Ārsts skaidro: lielākoties tā tiešām notiek, bet, protams, ir izņēmumi…
Ir taisnība, ka holesterīns visbiežāk paaugstinās pēc 40 gadu vecuma, taču šāda problēma var būt arī jauniem cilvēkiem. Paaugstināts holesterīns nesāp un neizraisa nekādas izjūtas, bet veicina dažādas asinsvadu pārmaiņas. Ja holesterīns uzkrājas asinsvados, tie kļūst stīvāki, palielinās arteriālais spiediens un tādējādi arī insulta risks, tiek veicināta miokarda infarkta, nieru bojājumu iespējamība. Savukārt, ja cilvēks smēķē un viņam ir arī paaugstināts holesterīna līmenis, asinsvadiem tā var būt nāvējoša kombinācija jebkurā vecumā. Vīriešiem holesterīna paaugstināšanās lielākoties raksturīga pēc 40, bet sievietēm – pēc 50 gadiem, jo, kamēr nav iestājies menopauzes laiks, hormons estrogēns aizsargā sirds un asinsrites sistēmu un mazina sirds slimību attīstību.
Holesterīna pārbaudei būtu jākļūst par standarta analīzēm, lai vismaz reizi gadā katrs to pārbaudītu, it īpaši vecumā pēc 40 gadiem un paaugstināta asinsspiediena un ķermeņa svara gadījumā.

Olas vairs nav tabu

Tu domā: aizrauties ar olu ēšanu nav vēlams.

Ārsts skaidro: pāris olu par skādi nenāks.
Dzīvnieku un piena taukos lipīdu līmenis ir ļoti augsts. Tauki uzsūcas zarnu traktā un veicina kopējā holesterīna palielināšanos asinīs. Taču par atsevišķiem produktiem ieteikumi laika gaitā mainās. Piemēram, agrāk apgalvoja: ja ir paaugstināts holesterīns, nedrīkst ēst olas. Tagad ārsti savas domas ir mainījuši – olu dzeltenumā ir holesterīns, un rekomendācijās ir apgalvots, ka 3–4 olas nedēļā drīkst apēst.

Bez holesterīna dzīve nav iespējama

Tu domā: pazemināts holesterīns ir tikpat bīstams veselībai kā paaugstināts holesterīns.

Ārsts skaidro: pazemināts holesterīns ir tikpat kā neiespējams!
"Ir bijuši gadījumi, kad holesterīna līmenis asinīs ir nedaudz zem 3 mmol/l. Visur tiek sludināts, ka jācenšas holesterīnu samazināt un, jo zemāk, jo labāk, bet nav pateikts, kādai jābūt zemākajai normai. Ja holesterīna rādītājs būtu tuvu nullei, cilvēka organismā tiktu bojāti nervu apvalki. Taču, lai tā notiktu, jābūt ģenētiskiem holesterīna sintēzes traucējumiem, bet tādu īpatnību sastop ļoti reti,” skaidro profesors Aivars Lejnieks. Zinātnieki ir izpētījuši, ka grūtniecēm ar pazeminātu holesterīna līmeni asinīs ir lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks. Tāpat pazemināts holesterīns esot iemesls depresijai un nomāktībai.
Ja holesterīna rādītājs ir nedaudz palielināts, tas ir 5,2 vai 5,3 mmol/litrā, ar diētu iespējams panākt holesterīna līmeņa normalizēšanos par 10–15%. Taču badošanās nav vēlama, jo tad aknas vēl vairāk sāk sintezēt holesterīnu. Ievērojot nulles holesterīna diētu, ēdot tikai lapas, dārzeņus un augļus, cilvēks uzturā neuzņem visas nepieciešamās vielas, tiek negatīvi ietekmēta imūnsistēma.

Vingrošana vairo labo holesterīnu

Kā raksta zinātniskais izdevums "Journal of Lipid Research”, atkarībā no pacienta rases un dzimuma vingrošana var dažādi ietekmēt holesterīnu. Pētījumā tika noskaidrots: ja papildus ierastajām aktivitātēm vēl vienu stundu nedēļā velta vieglas slodzes vingrošanai vai pusstundu – vidējas slodzes fiziskām nodarbēm, paaugstinās labais holesterīns visās grupās. Taču sliktais holesterīns un kopējais holesterīna skaitlis pie šādām slodzēm samazinājās tikai afroamerikānietēm.

Visu rakstu lasi žurnāla VESELĪBA februāra numurā!

Laura Ikauniece, Veselība

Gavēņa laika ēdienkarte

AIRITA — Wed, 17 Feb 2010 17:58:17 GMT

Līdz ar Pelnu trešdienu 17.februārī sācies 40 dienu ilgais Lielais gavēnis. Gavēņa laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības.

Skaistuma un veselīga dzīvesveida portāls "Dieta.lv” uzsver, ka gavēnis var būt labs mudinājums cilvēkiem, kas nolēmuši mainīt savu dzīvesveidu un ēšanas vietā vēlas atrast citas dzīves baudas un mērķus.

Romas katoļu baznīcas interneta mājas lapā "Katolis.lv” raksta, ka gavēņa laikā viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, kā arī aicina prātīgi rīkoties ar tiem labumiem, kas ir mūsu pārziņā, piemēram, neizniekojot ēdienu.

Skaistuma un veselīga dzīvesveida portāla "Dieta.lv” redaktore Anita Ābola uzsver, ka galvenais nosacījums ir nebadināt savu organismu, bet pabarot to ar dabīgu, pēc iespējas mazāk pārstrādātu barību. Gavēņa pamatā esot atgriešanās pie mūsu senču ēdienkartes, kas bija vienkārša un laba, tikai samazinātos daudzumos, jo šobrīd taču retais vairākas stundas no vietas spiests smagi strādāt uz lauka.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras profesors Imants Atis Skrupskis intervijā portālam "Jelgavnieki.lv" gavēni vērtē ļoti pozitīvi, jo tā esot lieliska atslodze organismam, svarīgi gan esot nepārspīlēt un ievērot mērenību, lai nenodarītu tam pāri.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras vadītāja, asociētā profesore Anita Blija pastāstīja, ka gaļā esošās olbaltumvielas iespējams aizstāt, vairāk lietojot zivis. Viņa iesaka atcerēties par organismam nepieciešamo dzelzs uzņemšanu, piemēram, ēdot granātābolus.

Kā lielisku alternatīvu gaļas produktiem uzturā Imants Atis Skrupskis min pākšaugus. "Pākšaugi gaļas vietā ir labi piemēroti ne tikai veģetārajā uzturā un kristiešiem gaļas vietā Lielā gavēņa laikā, bet arī ikdienas uzturā, kā arī ārstnieciskajās un slaiduma diētās, jo tie efektīvi stiprina mūsu fizisko un garīgo labsajūtu. Tie visi satur daudz olbaltumvielu, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes. Pākšaugos ir arī daudz minerālvielu – fosfors, kalcijs, magnijs, kālijs, dzelzs, kā arī B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs,” iesaka Imants Atis Skrupskis.

"Pākšaugi satur ļoti daudz šķiedrvielu, un tās veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos. Pākšaugus ikdienas uzturā vajadzētu lietot tiem, cilvēkiem kas dzīvo lielās pilsētās vai tuvu piesārņotām teritorijām, jo pākšaugos ir daudz pektīnvielu, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko mēs uzņemam ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma. Olbaltumvielu bioloģiskās vērtības ziņā gaļa gan ir pusotru reizi vērtīgāka nekā zirņi, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes,” stāsta Imants Atis Skrupskis.

Galvenie "Dieta.lv” 7 ieteikumi, kas būtu jāievēro gavēņa laikā

1) Galvenais uzsvars tiek likts uz pieticību, tātad tie ir graudaugi, kas dominē visās ēdienreizēs, rīsi, griķi, dažāda veida putraimi, auzu pārslas. Pamatprodukti tiek papildināti ar dārzeņiem – burkāniem, bietēm, kāļiem utt., variācijas iespējas visdažādākās, tā ka katru dienu nav jāēd viens un tas pats.
2) No šķidrumiem galvenais un, varētu teikt, pat vienīgais dzēriens ir ūdens, pieļaujamas varētu būt zāļu tējas. Ēdienreizes var papildināt ar glāzi piena, kefīra vai paniņām, bet ir jāaizmirst par jogurtiem, jo īpaši tādiem kā Actimel utt.
3) Vismaz vienā no ēdienreizēm dienā graudaugu un dārzeņu sautējumā vai sacepumā ir jāpievieno pākšaugus: zirņus, pupas, lēcas, kas aizstāj gaļu, kura gavēņa laikā netiek lietota.
4) Gatavojot veģetāros ēdienus, lai tie būtu sātīgāki, var pievienot eļļu, tā var būt gan olīveļļa, gan rapšu, gan saulespuķu.
5) Gavēnis nozīmē atturēšanos no baudvielām, tas nozīmē: nekāds alkohols, kafija, melnā tēja, saldumi (cepumi, bulciņas, konfektes, šokolāde, saldējums utt.). Taču, tā kā organismam ir ļoti grūti atteikties no cukura, tad dzīves saldināšanai var izmantot nelielās devās dabisko medu.
6) Lai nodrošinātos ar pietiekamu olbaltumvielu un taukvielu daudzumu, gavēņa ēdienus var papildināt ar riekstiem un sēklām (saulespuķu, ķirbju). Tās var uzņemt arī atsevišķi, taču samērīgos daudzumos.
7) Starp ēdienreizēm, kā launags vai otrās brokastis noderēs kārtīga rupjmaize (baltmaizei nē) ar nedaudz sviesta, var uzlikt siera šķēli.

Jau pēc 3-4 nedēļām cilvēka organisms spēj pielāgoties jaunam ēšanas režīmam, un tas varētu būt starta kapitāls turpmākam uztura režīmam.

"Dieta.lv” ir apkopojusi ieteikumus, kuri būtu ņemami vērā pēc gavēņa:
1) Turpināt iesākto ēšanas režīmu;
2) Ēdienkarti papildināt ar liesu gaļu, taču nekādas desas, sardeles, cīsiņus;
3) Saldināt savu dzīvi ar augļiem, vislabāk ar vietējiem pašu audzētiem.

TVNET

Ko tavi vīrieši domā, bet nesaka

AIRITA — Thu, 18 Feb 2010 17:48:35 GMT

Vai nu tā ir ieaudzināta pieklājība, latvieša kautrība vai visparastākais gļēvums, taču parasti vīrieši no tava draugu loka labāk iekodīs sev mēlē nekā pateiks acīs taisnību. Mēs viņiem devām iespēju labot savas kļūdas. Pirmo un pēdējo reizi. Kas zina, varbūt starp šiem stāstiem atradīsi arī sava labākā drauga atzīšanos.

Kad vīrietis ir kopā ar saviem draugiem, viss it kā notiek vienkāršāk. Viņi pasmejas cits par citu, izmantojot pāris spēcīgus vienzilbju vārdus un neartikulētas skaņas. Padižojas ar saviem pēdējiem sasniegumiem autosportā, medībās un biroja vadībā. Un apliecina draugam tuvību, pajautājot, vai šis nevēlas mārrutku garšas čipsus no viņa pakas.

Taču tad, kad tas pats vīrietis nonāk tavā istabā un ir tavs labākais draugs, viņam pēkšņi ir simtiem tabu tēmu, jūtu un baiļu. Un tā visa dēļ visnegaidītākajā mirklī viņš var vienkārši apklust. Aizvērties kā tāda franču austere, kuru nevar atmūķēt pat ar visasāko nazi. Lai tev šādā mulsinošā situācijā kārtējo reizi nebūtu jāmokās pārdomās par to, vai atkal jau viņam nepateici ko aizvainojošu, mēs palūdzām vīriešiem izstāstīt visu, ko viņi nekad nav uzdrošinājušies atklāt savām labākajām draudzenēm. Tici mums, taviem platoniskajiem draugiem galvā darās daudz kas vairāk par to, ko viņi mēdz izrādīt.

Ko viņi slēpj

Kad tu spēlējies ar viņu sirdīm

"Es neciešu, kad viņa mani iepazīstina ar kādu savu paziņu un acumirklī par mums abiem paziņo: "Mēs esam tikai draugi.” Rodas sajūta, ka viņa vēl nav gana izmisusi un vientuļa, lai satiktos ar mani, un ka es esmu pakalpiņš.”

–Dāvis, 31

"Draudzene mēdz jokot par to, ka, ja neviens viņu nebildinās līdz 30 gadu vecumam, tad viņa precēsies ar mani. Tas, protams, izklausās mīļi, taču arī sāp, jo liek man justies kā rezerves variantam. Turklāt zemteksts ir visai konkrēts: es vēl ilgi būšu viens.”

–Sandris, 29

"Es nekad to neesmu teicis, bet mani tracina viņas paradums uzskaitīt kaut kādas pārpasaulīgas rakstura īpašības, kura viņa meklē vīrietī. Meitene nav tik dumja, lai nesaprastu, ka vairums no tām ir nereālas un blakus viņai ir neviens vien sakarīgs vīrietis.”

Ko viņi slēpj

Kad tu kārdini viņus

"Dažreiz, kad gatavojamies kur kopā doties, viņa pārģērbjas manu acu priekšā. Tas man ir pamatīgs pārdzīvojums! Viens velns uz mana pleca uzstāj, ka varbūt viņa mani izaicina un gaida pieskārienus, taču otrs ir pārāk nobijies un samulsis, tāpēc apgalvo, ka tā es tikai izjaukšu mūsu draudzību.”

–Jānis, 29

"Mēs kopā trenējamies trenažieru zālē, kur augumi seksīgi noraso un seksuālā enerģija plūst no visām maliņām... Uz treniņu viņa velk īsus apspīlētus šortiņus, kuros veic tā-ā-ādas kustības, ka man gribot negribot ir jādomā par seksu ar viņu.”

–Reinis, 36

"Mēs bieži kopā skatāmies filmas, un brīžos, kad tajās ir erotiskas ainas, es domāju par mums abiem. Par to, ka mēs to pašu varētu darīt turpat uz dīvāna. Tiesa, vēl nekad to neesmu ierosinājis, taču vai mirstu nost no ziņkāres, vai viņa, tāpat kā es, ir gatava pārkāpt robežu.”

Ko viņi slēpj

Kad tu satiecies ar citiem vīriešiem

"Esmu gatavs eksplodēt, kad redzu viņu taisāmies uz randiņu. Man šķiet, ka meitenes pārāk daudz uzmanības pievērš īstās kleitas izvēlei, nu vismaz divas stundas, kaut vienīgais, ko vīrieši vēlas, ir – lai tu labi smaržo un esi komunikabla.”

–Edgars, 28

"Viņa un viņas vecāki runā jocīgā izloksnē, kas atstāj mazāk inteliģentu priekšstatu, nekā šī ģimene būtu pelnījusi. Man nav drosmes viņai atklāt, ka tas atbaida arī snobiskākos čaļus. Turklāt neesmu pārliecināts, ka šo piezīmi viņa uztvers bez asarām.”

–Gatis, 28

"Džekiem, ar kuriem viņa flirtē, viņa apgalvo, ka dievina sliktos puišus. Nav brīnums, ka šiem uzreiz šķiet, ka var rīkoties zemiskāk, jo sieviete pati to vēlas. Tāpēc jau viņai attiecībās nekas nesanāk!”

Ko viņi slēpj

Kad tu mēģini veidot attiecības

"Katru reizi, kad viņa stāsta par nejēdzībām, kuras izstrādā viņas draugs, es piekrītoši māju ar galvu un izrādu nosodījumu. Viņa taču no manis to gaida! Kaut patiesībā jau es savai draudzenei mēdzu nodarīt to pašu un pašpārmetumos nemokos.”

–Daniels, 23

"Viņa pasūta katru vīrieti, kuru satiek, ja acumirklī nesajūt kaut kādu mistisku dzirksti. Nevaru apgalvot, ka viņa tic brīnumiem un gaida princi baltā zirgā, tikai vēlos, lai viņa saprot, ka tieši šobrīd dzīvo savu vienīgo dzīvi.”

–Pauls, 30

"Viņa nav bagātnieku medniece, taču vienmēr uzraujas uz vīriešiem, kuri garantē finansiālo drošību, nevis harmoniskas un mīļuma pilnas attiecības. Es zinu, ka vienu dienu viņai būs viss, izņemot emocionālu tuvību.”

Cosmopolitan

Kas ir mīlestība

AIRITA — Thu, 14 Jan 2010 17:25:29 GMT

Vai Jūs esiet sevi pieķēruši pie tā, ka mēs bieži viens otram sakām "Es tevi mīlu!", bet patiesībā domājam ko citu - "man tevi vajag" vai "nepamet mani". Tas tikai rāda, ka līdz galam neesam iepazinuši īstu mīlestību.

Lai izjustu īstu mīlestību, cilvēkam ir jāsāk mīlēt pašam sevi, pieņemot sevi tādu, kādi esam. Izrādīsies, ka mēs varam būt laimīgi, taču, kamēr cilvēkam kāds ir vajadzīgs, viņš nevar būt patiesi brīvs un tad, kad būsim atbrīvojušies no vajadzību nastas un nemocīs vairāk bailes būt pamestiem, mēs spēsim dot saviem partneriem īstu mīlestību.

Tad jau uzreiz rodas jautājums... Kas ir mīlestība?

Kā Teperveins savā grāmatā raksta "Mīlestība ir Visuma lielākais un augstākais spēks", tā jau ir! Tas pārvērš visu mūsu dzīvi - bet tikai tādā mērā, cik mēs to paši gribam un, cik spējam atvērties, ielaižot sevī šo spēku un enerģiju. Mīlestība dziedē un pamazām izgaismo visu, kas īstenībā traucē mums sasniegt mūsu pašu īsto būtību, taču mēs ikviens tiecamies pēc tās.

Taču nedrīkst sajaukt iemīlēšanos ar mīlestību. Mīlestībai ar iemīlēšanos ir tikai tik daudz sakara, cik šīs tiešās jūtas, kas pamudina mūsos vēlmi kontaktēties ar cilvēku un meklēt ko vairāk, proti - patieso mīlestību.

Zinu, ka daudzi domā, ka iemīlēšanās ir mīlestības paveids, jo abi šie stāvokļi, spēki izpauž tik līdzīgas sajūtas un gandrīz vienādi ietekmē mūs, taču iemīlēšanas nāk no pavisam cita avota. Iemīlēšanās rodas mūsu iekšējā pasaulē. Iemīlēšanās ir enerģija, kuras daudzums mūsu rīcības ierobežo (nevaram taču iemīlēties katru dienu). Mīlestība nozīmē apzināti un ar sapratni pieņemt un akceptēt nepilnības. Mīlestība mūs paaugstina līdz mums pašiem.

Jau Platons ir teicis: "Vai tad nav skaidri redzams, ka šis Visums nav nekas cits kā mīlestības izpausme. Kas pievelk cilvēku pie cilvēka, dzīvnieku pie dzīvnieka, visu pasauli pie viena centra? Tas ir spēks - dzinējspēks Visuma telpā. Tas spēks ir mīlestība."

Bet ko darīt, ja jau jūsos ir iemājojusi šīs bailes no pamešanas?

Sāciet jau šodien! Mīliet paši sevi un iedomājieties, ka tieši šajā brīdī Jūs sākat mīlēt savu partneri bez jebkādiem nosacījumiem. Tas nozīmē - bez jebkādas vēlmes panākt, lai viņš mainītos, pieņemot tādu kāds viņš ir. Vai varat pieņemt bez nosacījumiem "jā" un "bet"? Runa ir tikai un vienīgi par Jūsu spēju mīlēt. Un kā jau sākumā rakstīju: "Lai izjustu īstu mīlestību, cilvēkam ir jāsāk mīlēt pašām sevi, pieņemot sevi tādu, kādi esam", jo mīlestība nav notikums, kas vienkārši notiek, tā ir ceļš, kas ir jānoiet, ja mēs vēlamies sasniegt mērķi. Bet mērķis ir piepildīta mīlestības pilna partnerība, kad kopā priecājamies par dzīvi, viens par otru, kad abiem mums ir dota izaugsmes brīvība un nodrošināta, ar mīlestības sniegta palīdzība un atbalsts, kas padara mūs tik stiprus, ka spējam pastāvēt katrs atsevišķi.

Jaunas idejas kaislīgākai priekšspēlei

AIRITA — Fri, 12 Feb 2010 17:14:43 GMT

Cosmo ir atklājis dažus pārsteidzoši jutīgus punktus, kuru kairināšana jūs abus novedīs neprātīgas iekāres varā. Starp citu, par jau ierasto maršrutu uzreiz varat aizmirst.

Iespējams, jums abiem jau sen ir zināmi pāris pārbaudīti paņēmieni, kas garantē tūlītēju uzbudinājumu. Tas, protams, ir lieliski, ka tu esi labi iepazinusi savu un partnera ķermeni un zini tā visjutīgākās vietiņas, tomēr ierasto paņēmienu izmantošana (auss ļipiņas pakodīšana, krūtsgalu kairināšana) ne vienmēr var novest pie galvu reibinošas kulminācijas.

«Kad jūs viens otram vienmēr pieskaraties vienā un tajā pašā ierastajā veidā, ar laiku ķermenis uz šādu kairinājumu vairs nereaģē, un tas nepavisam nav uzbudinoši,» saka Lorija Baklija, Dr. psih., seksa terapeite no Pasadenas Kalifornijā.

Tādēļ mēs devāmies jaunu triku medībās un, konsultējoties ar labākajiem seksa ekspertiem, atklājām vēl nezināmas erogēnās zonas, kurās ir tik daudz nervu galu, ka maigi pieskārieni vien var tevi novest no 0 līdz... 69.

Kaisles punkts 1
Īpaši jutīgā zona ap lūpām

Protams, tu zini, kā skūpstīties. Bet, iespējams, tu nemaz nespēj iedomāties, ka visapkārt lūpām atrodas kāds slepens baudas raidītājs – trīszaru nerva atzars jeb nervus buccalis, kurš stiepjas no vaigiem līdz lūpu kaktiņiem un apkārt lūpām. "Šī zona ir īpaši jutīga pret kairinājumu, bet cilvēki to lielākoties palaiž garām, koncentrējoties uz lūpu pievilcīgāko daļu,” skaidro seksoloģe, Dr. psih., Dr.med. Rahele Rosa.

Kaisles punkts 2
Seksīgā kakla bedrīte

Patiesībā jau viss kakls, īpaši zona starp žokļiem un pleciem un kakla sānu daļa, ir spēcīga erogēnā zona, bet ir kāda īpaša vieta, kurai pieskaroties, daudz ātrāk rodas baudas izjūta. «Tā ir tā mazā iedobīte vietā, kur kakls savienojas ar atslēgas kaulu,» norāda Lea Milhaisere, Dr. med., Stanfordas medicīnas centra Sieviešu seksuālās veselības nodaļas vadītāja. «Āda šajā vietā ir plānāka, un zem tās ir daudz mazāks tauku slānis, tādēļ arī izjūtas ir daudz spēcīgākas.» Citiem vārdiem sakot, maigi pieskārieni šai vietai būs ļoti patīkami.

Kaisles punkts 3
Erotiskās sānu līnijas

Iespējams, ka tev ļoti kut, ja viņš pieskaras taviem sāniem, taču izrādās, ka virzienā no krūškurvja pamatnes uz gurniem atrodas ļoti jutīga erogēnā zona. Pieskaroties šai vietai, tiek novadīti signāli uz tavu klitoru vai partnera dzimumlocekli. «Stimulējot šo ķermeņa daļu, gan vīriešiem, gan sievietēm sasprindzinās iegurņa pamatnes muskuļi, kas savukārt veicina seksuālās iekāres palielināšanos,» skaidro seksoloģe Rahele Rosa.

Kaisles punkts 4
Prieka pauguriņš muguras lejasdaļā

Mazajā uzkalniņā muguras lejasdaļā atrodas ļoti daudz nervu galu, kurus stimulējot, var sasniegt patiesu baudījumu. Lai par to pārliecinātos, palutiniet viens otra muguru ar maigiem un seksīgiem glāstiem. Sāc ar lāpstiņām un lēnām virzi rokas uz leju, imitējot mīcīšanas kustības. Pie muguras lejasdaļas pārej uz daudz maigākiem pieskārieniem un vieglām spirālveida kustībām tuvini rokas viņa karstajam punktam. "Šī zona ir tik jutīga, ka pat vismaigākie pieskārieni liks trīsām iziet cauri visam ķermenim,” saka Rahele Rosa.

Kaisles punkts 5
Kairinošā augšstilbu iekšpuse

Viena no jutīgākajām erogēnajām zonām atrodas augšstilbu iekšpuses augšējā daļā. «Šeit atrodas nervs, ko sauc par nervus ilioinguinalis, un tas ir neticami jutīgs pret pieskārieniem,» saka Lea Milhaisere. Patiesībā būtu labāk šīs vietas stimulēšanu atstāt uz pašām priekšspēles beigām un ļaut, lai tā jūs aizved līdz lielajai kulminācijai.

Raksts ņemt no http://apollo.lv

Menopauze - neizbēgamā, bet vai briesmīgā?

AIRITA — Tue, 30 Jun 2009 12:39:48 GMT

Menopauze ir katras sievietes dzīves periods. Izvairīties no tās nav iespējams, tāpat kā saprast, kas tas ir, pirms šis laiks pienāk pašai. Vai tas kļūst par mokošu un depresīvu periodu, vai arī ir iespēja saglabāt labu pašsajūtu un dzīves kvalitāti? Bez ginekologa padoma te neiztikt. Kopā ar ārstu jāmeklē labākais veids, kā sadzīvot ar hormonu līmeņa izmaiņu radītajām problēmām.

Ārstiem parasti nepatīk runāt par menopauzi, jo katrai sievietei izpausmes ir individuālas, tāpat kā iespējas ar tām cīnīties. Pirms vairākiem gadiem, kad tika izstrādāti medikamenti, kas aizvietoja hormonu trūkumu organismā, gan pacientes, gan ārsti cerēja, ka tā būs panaceja ne tikai pret menopauzes izpausmēm, bet pat pret novecošanu.

HAT visām neder

Par menopauzi var runāt, ja sievietei gadu nav bijušas mēnešreizes. Klimaktēriskais sindroms ir ar šo parādību saistītās sūdzības - pārsvarā karstuma viļņi, kas nomoka visvairāk. Ja sieviete strādā atbildīgā amatā un viņai ir svarīga tikšanās, piepešs sasārtums un svīšana var ļoti traucēt. No tā nav pasargāta neviena sieviete, atšķiras tikai biežums un intensitāte.

Jautāta par pēdējā laika mediķu atzinumiem, Kuldīgas slimnīcas ginekoloģijas nodaļas vadītāja Dagmāra Veldruma atbild: "Medicīnas zinātne attīstās ļoti strauji. Visām sievietēm vairs tik uzstājīgi neizrakstām hormonālos preparātus." Ārsti uzskata, ka vienīgais, kas nosaka hormonu aizvietotājas terapijas (HAT) nepieciešamību, ir sevišķas sūdzības par karstuma viļņiem, pārmērīgu emocionalitāti, sirdsklauvēm u.tml. Reizēm šie preparāti tiek lietoti, ārstējot konkrētas slimības, kas šajā vecumā saistītas ar nestabilu hormonu produkciju organismā.

"Agrāk sievietēm ieteicām orālo kontracepciju, kam pakāpeniski samazinājām devas, pēc tam pārgājām uz HAT un stāstījām, ka to var lietot līdz sirmam vecumam. Šobrīd es tā nedarītu. Pirmkārt - tas ir liels naudas ieguldījums, un visas sievietes to nevar atļauties. Otrkārt - ir daudz saslimšanu, kuru šo terapiju dēļ nevaram ieteikt. Galvenās ir sirds un asinsvadu slimības. Ja sievietei ģimenē kāds miris ar infarktu vai insultu, par to noteikti vajadzētu teikt ārstam.

Bieži preparātiem līdzi nāk anotācijas, kurās šo slimību uzskaitījums ir ļoti liels. Sievietes, to izlasījušas, izlemj HAT nelietot. Te jāpiebilst, ka uzskaitījums vairāk domāts, lai tiesiski pasargātu ražotājus no nepatikšanām.

Vai lietot HAT konkrētai sievietei, jāizlemj kopā ar ārstu, izsverot visus par un pret.

HAT noteikti nedrīkst lietot uz savu roku. Šos medikamentus var izrakstīt tikai ārsts. Preparātu ir daudz, tiem ir dažāds sastāvs. Ja sieviete sāk tos lietot bez ārsta ziņas, piemēram, paļaujoties paziņas ieteikumam, varbūt viņai kļūst labāk, tomēr viņa riskē ar nopietnām blakus saslimšanām."

Pozitīva pieredze

Dagmāra Veldruma uzsver, ka viņas praksē ar HAT ir pozitīva pieredze: "Sievietēm tiek saglabātas darbspējas, un tas ir ļoti būtiski, uzlabojas pašsajūta, izskats. Turklāt ginekologi viņas regulāri apskata, novēro rūpīgāk nekā citas. Līdz ar to agrāk var diagnosticēt problēmas, kādas šajā vecumā mēdz būt. Man šie aspekti šķiet ļoti būtiski.

Sievietes dažkārt grūti pārliecināt par preparātu lietošanu, jo klīst mīti, ka sāk pastiprināti augt apmatojums, palielinās svars. Es teiktu, ka tie tiešām ir mīti. HAT, tieši otrādi, kavē apmatojuma palielināšanos, kas šajā vecumā notiek fizioloģisku iemeslu dēļ.

Svara pieaugums tomēr lielākoties atkarīgs no tā, ka ēdam vairāk, nekā vajag. Vielmaiņas mazināšanās arī ir fizioloģiska. Dažām sieviešu grupām preparāti var nedaudz ietekmēt apetīti vai sāta sajūtu, līdz ar to kalorijas tiek uzņemtas vairāk, nekā tiek iztērētas."

Noteikta vecuma nav

Runājot par menopauzes sākumu un beigām, ārsti atturas saukt konkrētu vecumu. "Mēdz būt paradoksālas situācijas, kad sieviete, kurai ir nedaudz virs 40, ārstam stāsta par menopauzi. Labi, ka viņa par to domā, tomēr robežšķirtne ir ap 50 gadiem. Par menopauzi var runāt tikai tad, kad sievietei vienu gadu nav bijušas mēnešreizes. Visas izpausmes pirms tam var saukt par premenopauzālo periodu, kad organisms hormonus periodiski vēl ražo," saka Dagmāra Veldruma.

Speciāliste uzsver, ka menopauzes sākumu un klimaktēriskā sindroma intensitāti pirmām kārtām ietekmē iedzimtība, nākamais nozīmīgais faktors ir dzīvesveids: "Mūsu ikdiena arvien vairāk kļūst stresaina un pārpildīta ar ķīmiju. Tas menopauzi paātrina. Nozīme ir grūtniecību un dzemdību skaitam. Teorētiski sievietēm, kuras vēlāk dzemdējušas, arī menopauze iestājas vēlāk. Ja grūtniecība iestājas ap 40 - 45 gadiem, tas liecina, ka sievietei ar hormonālo sistēmu viss kārtībā, taču tas mēdz būt individuāli."

Ne vienmēr menopauze

Ir sievietes, kurām menopauze iestājas nemanot, bez lielām problēmām. Tiesa, tā ir mazākā daļa. Pārējām šajā vecumā parādās izjūtas, kas ikdienā traucē. "Ne vienmēr izpausmes saistāmas ar menopauzi. Vecumā, kad mainās hormonālais fons, sievietei paasinās hroniskās slimības. Viņa tās vairāk izjūt un pārdzīvo. Tāpēc nevajag visu norakstīt uz menopauzi, jādodas pie ģimenes ārsta vai ginekologa, lai atrastu īsto sliktās pašsajūtas iemeslu."

Ārste uzsver, ka katrai sievietei šis periods sākas citādi un arī klimaktēriskā sindroma izpausmes var būt dažādas. Tāpēc nav iespējams nosaukt pirmo menopauzes pazīmi: "Daļa sieviešu sākumā mokās ar neregulāru menstruālo ciklu. Ar to saistīta ilgstoša un neregulāra asiņošana, bet ar to var labi tikt galā. Šādā gadījumā nepieciešama individuāla saruna ar ārstu, jo man patīk vieni medikamenti, kolēģiem - citi."

Pret klimaktēriskā sindroma izpausmēm ārsti iesaka ne tikai HAT, bet arī homeopātiskos līdzekļus. Dagmāra Veldruma uzsver: "Šo preparātu klāsts ir labs, un tie palīdz sievietēm, kurām traucējumi nav būtiski. Izteiktam sindromam vajadzēs HAT. Ja blakus saslimšanas dēļ hormonālo terapiju nevar lietot, es iesaku adatu terapiju kombinēt ar homeopātiskajiem līdzekļiem un, protams, pareizu dzīvesveidu: veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti."

Emocijas, emocijas...

Menopauzes izpausmes nenoliedzami saistītas ar psihoemocionālo stāvokli. Lielākā daļa sieviešu to uztver kā dzīves periodu, kurā viņas gaida veselības un pašsajūtas pasliktināšanos. Viņas tam jau noskaņojušās. Ja vēl pievienojas problēmas darbā vai ģimenē, šāda sieviete menopauzi izjutīs daudz asāk nekā tā, kura ir aizņemta, emocionāli stabila, pašpārliecināta, pozitīvi noskaņota. Viņa šīs izpausmes uztvers kā nedaudz traucējošas.

Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas vecmāte Nadežda Gologuzova piekrita dalīties pieredzē, kā viņai izdevies pārdzīvot šo periodu: "Teikšu godīgi - fiziski ir grūti. Strādājot sieviešu kolektīvā un iegūstot daudz informācijas, man izdevās tam tikt pāri. Protams, kādu laiku lietoju zāles. Kad veselības dēļ hormonus aizvietojošo terapiju nedrīkstēju lietot, izmēģināju citus preparātus. Emocionāli šo periodu nejutu, ne brīdi nejutos veca. Ļoti daudz dod fiziskā aktivitāte - peldēšana, sauļošanās pie jūras. Dzīve nav apstājusies."

Kāzas saliedē ģimenes un atvieglo jaunā pāra dzīvi

AIRITA — Thu, 11 Feb 2010 13:33:02 GMT

Kā uzskata amerikāņu pētnieki, kāzu ceremonijas radušās, lai abu laulāto ģimenes un draugi emocionāli iesaistītos jaunā pāra dzīvē un palīdzētu audzināt bērnus, vēsta britu laikraksts "The Daily Telegraph". Tas varētu izskaidrot, kāpēc daudzi pāri labprāt rīko lielas kāzas, nevis slepus salaulājas ar mīļoto – līgava un līgavainis ir ieinteresēti nodrošināt savai ģimenei atbalstu.

Amerikāņu neiroekonomists Pols Zaks uzskata, ka cilvēki aicina uz kāzām viesus ne tikai draudzības un mīlestības dēļ, bet arī tāpēc, ka emocijas, kas rodas ceremonijas laikā, satuvina cilvēkus, un tas savukārt liek tuviniekiem iesaistīties pāra dzīvē, atbalstīt viņus grūtos brīžos un palīdzēt audzināt bērnus.

Lai to pārbaudītu, Zaka eksperimentā piekrita piedalīties kāds ziņkārīgs britu pāris - Linda Gedsa un Niks Flemings, kas abi ir žurnālisti zinātnes žurnālos. Pirms un pēc kāzu ceremonijas līgava, līgavainis, abu ģimenes locekļi un draugi nodeva asins paraugus.

Zaks izmērīja dažādu hormonu līmeni asins paraugos, īpašu uzmanību pievēršot oksitocīnam - hormonam, kas veicina uzticēšanos, pieķeršanos un dāsnumu, kā arī empātijas jūtas. Kā parādīja testa rezultāti, ceremonijas laikā visiem šī hormona līmenis bija paaugstinājies.

"Saskaņā ar hipotēzi, mums vajadzētu novērot oksitocīna līmeņa paaugstināšanos ceremonijas laikā un ka visaugstākais tas būs līgavai un līgavainim, ģimenes locekļiem un draugiem," stāstīja līgava Linda Gedsa. "Man par prieku un atvieglojumu mūsu hipotēze izrādījās patiesa."