Konsultējuši RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, RAKUS klīnikas "Linezers” virsārsts profesors Aivars Lejnieks un diētas ārsts Andis Brēmanis

Par holesterīnu zinām lielākoties to, ka tas ir slikts un šī problēma ir treknu maltīšu, pārēšanās sekas, bet, ieturot "slaido līniju”, asins analīzes drīz vien atkal būs labas. Patiesībā ir citādi. Holesterīns sastāv no četrām daļām, un tikai viena no tām – augsta blīvuma holesterīns – ir veselībai labvēlīga, bet pārējās – holesterīns, zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi – nav tik labi.
Holesterīns nepieciešams, lai varētu veidoties nervu apvalki un lai organismā nodrošinātu dažādu impulsu pārvadīšanu. Turklāt badošanās nevis samazinās holesterīnu, bet, gluži otrādi, liks aknām to ražot vairāk, jo organisms zina, kā un kad reaģēt, ja tiek liegtas dzīvībai svarīgas uzturvielas. Ja asinīs rodas pārāk daudz slikto holesterīnu, tas izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada nosprostojumus, apgrūtina asins plūsmu, samazina asinsvadu elastību. 2006.–2007. gadā profesors Aivars Lejnieks kopā ar līdzautoriem veica pētījumu, izmeklējot 28 tūkstošu pacientu, no kuriem paaugstināts holesterīna līmenis virs 5 mmol/l tika atklāts vairāk nekā pusei – 60,6%. Skaidrojam dažādus populārus uzskatus par holesterīnu un sirds veselībai labvēlīgu dzīvesveidu.

Par visu labo gādā pats!

Tu domā: ir neskaitāmi veidi, kā veicināt labā holesterīna rašanos.

Ārsts skaidro: ir tikai divi veidi, kā vairot labo holesterīnu.
Tautā par holesterīnu parasti runā kā par vienu veselumu, bet patiesībā tas sastāv no četrām daļām. Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnais holesterīns, kā arī zema blīvuma lipoproteīnais holesterīns. Par labo holesterīnu dēvē augsta blīvuma lipoproteīno holesterīnu, jo tas veic transporta funkciju organismā – piesaista zema blīvuma (slikto) holesterīnu, smagos triglicerīdus un aizvada tos tālāk uz aknām pārstrādei. Bēdīgā ziņa – labo holesterīnu asinīs pašam ir grūti palielināt, bet ne neiespējami. "To nevar izdarīt ar medikamentiem, bet ir divi paņēmieni, kā vairot augsta blīvuma holesterīnu asinīs, – katru dienu izdzert 150 ml sarkanvīna (par spīti diskusijām, patiešām ir pierādīts, ka viena glāze sarkanvīna dienā veselībai nāk par labu, jo vīnogu kauliņi satur vielu, kas palīdz vairot augsta blīvuma lipoproteīno holesterīnu) vai regulāri nodarboties ar sportu,” stāsta profesors Aivars Lejnieks.

Diēta nav brīnumnūjiņa

Tu domā: sabalansēta diēta ir pusceļš uz uzvaru.

Ārsts skaidro: ar pareizu uzturu vien paaugstināta holesterīna problēmu nevar atrisināt.
Lai cik izsmalcināta būtu tava diēta un lai cik ļoti tu censtos ievērot visus veselīga uztura ābeces noteikumus, holesterīna līmeņa normalizēšanai ar to vien var izrādīties par maz. Tas tāpēc, ka holesterīns mūsu organismā lielākoties rodas pats par sevi. Visiem cilvēkiem 85% holesterīna veidojas aknās neatkarīgi no tā, ko viņi ēd vai no kā atturas, un tikai 10–15% lipīdu cilvēks uzņem ar uzturu. Tātad, pat ja uzturā netiek lietoti holesterīnu saturoši produkti, ar to nepietiek, lai normalizētu holesterīna līmeni asinīs. Holesterīns nepieciešams nervu apvalku veidošanai, tāpēc, ja ar uzturu to neuzņem, tas tiek pastiprināti veidots aknās. "Būtiski ir uzturā lietot mazāk produktu, kas satur daudz holesterīna, tomēr, no tiem atsakoties, holesterīns samazināsies tikai par 10–15%. Ar diētu vien holesterīnu samazināt nevar, tāpēc, ja pusgada laikā neizdodas normalizēt tā līmeni asinīs, jāsāk lietot holesterīnu samazinošus medikamentus,” skaidro profesors Aivars Lejnieks.
 
Ir medikamenti holesterīna normalizēšanai

Tu domā: pēc zāļu kursa beigām lipīdu vielmaiņa būs normalizējusies.

Ārsts skaidro: reizēm holesterīna normalizēšanai zāles jālieto ilgstoši un regulāri.
Ir vairāku veidu medikamenti. Vieni bremzē holesterīna sintēzi aknās, otri kavē holesterīna uzsūkšanos zarnās. Holesterīna sintēze organismā ir dabas noteikta parādība, un jāņem vērā, ka tā turpinās arī pēc medikamentu lietošanas. Ja aknas saražo pārāk daudz holesterīna, iespējams, uzturs nav vainīgs, bet tā ir organisma īpatnība. Ja medikamentu lietošanas laikā holesterīna līmenis asinīs ir normalizējies, pastāv iespēja, ka pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas viss atkal būs pa vecam. Tāpēc ārstam vajadzētu pielāgot pacientam pēc iespējas mazāku un efektīvāku medikamentu devu, lai ilgtermiņā normalizētu lipīdu vielmaiņu.

Problēma tikai brieduma gados

Tu domā: paaugstināts holesterīns parādās vienīgi aptuveni 40 gadu vecumā.

Ārsts skaidro: lielākoties tā tiešām notiek, bet, protams, ir izņēmumi…
Ir taisnība, ka holesterīns visbiežāk paaugstinās pēc 40 gadu vecuma, taču šāda problēma var būt arī jauniem cilvēkiem. Paaugstināts holesterīns nesāp un neizraisa nekādas izjūtas, bet veicina dažādas asinsvadu pārmaiņas. Ja holesterīns uzkrājas asinsvados, tie kļūst stīvāki, palielinās arteriālais spiediens un tādējādi arī insulta risks, tiek veicināta miokarda infarkta, nieru bojājumu iespējamība. Savukārt, ja cilvēks smēķē un viņam ir arī paaugstināts holesterīna līmenis, asinsvadiem tā var būt nāvējoša kombinācija jebkurā vecumā. Vīriešiem holesterīna paaugstināšanās lielākoties raksturīga pēc 40, bet sievietēm – pēc 50 gadiem, jo, kamēr nav iestājies menopauzes laiks, hormons estrogēns aizsargā sirds un asinsrites sistēmu un mazina sirds slimību attīstību.
Holesterīna pārbaudei būtu jākļūst par standarta analīzēm, lai vismaz reizi gadā katrs to pārbaudītu, it īpaši vecumā pēc 40 gadiem un paaugstināta asinsspiediena un ķermeņa svara gadījumā.

Olas vairs nav tabu

Tu domā: aizrauties ar olu ēšanu nav vēlams.

Ārsts skaidro: pāris olu par skādi nenāks.
Dzīvnieku un piena taukos lipīdu līmenis ir ļoti augsts. Tauki uzsūcas zarnu traktā un veicina kopējā holesterīna palielināšanos asinīs. Taču par atsevišķiem produktiem ieteikumi laika gaitā mainās. Piemēram, agrāk apgalvoja: ja ir paaugstināts holesterīns, nedrīkst ēst olas. Tagad ārsti savas domas ir mainījuši – olu dzeltenumā ir holesterīns, un rekomendācijās ir apgalvots, ka 3–4 olas nedēļā drīkst apēst.

Bez holesterīna dzīve nav iespējama

Tu domā: pazemināts holesterīns ir tikpat bīstams veselībai kā paaugstināts holesterīns.

Ārsts skaidro: pazemināts holesterīns ir tikpat kā neiespējams!
"Ir bijuši gadījumi, kad holesterīna līmenis asinīs ir nedaudz zem 3 mmol/l. Visur tiek sludināts, ka jācenšas holesterīnu samazināt un, jo zemāk, jo labāk, bet nav pateikts, kādai jābūt zemākajai normai. Ja holesterīna rādītājs būtu tuvu nullei, cilvēka organismā tiktu bojāti nervu apvalki. Taču, lai tā notiktu, jābūt ģenētiskiem holesterīna sintēzes traucējumiem, bet tādu īpatnību sastop ļoti reti,” skaidro profesors Aivars Lejnieks. Zinātnieki ir izpētījuši, ka grūtniecēm ar pazeminātu holesterīna līmeni asinīs ir lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks. Tāpat pazemināts holesterīns esot iemesls depresijai un nomāktībai.
Ja holesterīna rādītājs ir nedaudz palielināts, tas ir 5,2 vai 5,3 mmol/litrā, ar diētu iespējams panākt holesterīna līmeņa normalizēšanos par 10–15%. Taču badošanās nav vēlama, jo tad aknas vēl vairāk sāk sintezēt holesterīnu. Ievērojot nulles holesterīna diētu, ēdot tikai lapas, dārzeņus un augļus, cilvēks uzturā neuzņem visas nepieciešamās vielas, tiek negatīvi ietekmēta imūnsistēma.

 

Kā raksta zinātniskais izdevums "Journal of Lipid Research”, atkarībā no pacienta rases un dzimuma vingrošana var dažādi ietekmēt holesterīnu. Pētījumā tika noskaidrots: ja papildus ierastajām aktivitātēm vēl vienu stundu nedēļā velta vieglas slodzes vingrošanai vai pusstundu – vidējas slodzes fiziskām nodarbēm, paaugstinās labais holesterīns visās grupās. Taču sliktais holesterīns un kopējais holesterīna skaitlis pie šādām slodzēm samazinājās tikai afroamerikānietēm.

Visu rakstu lasi žurnāla VESELĪBA februāra numurā!

Laura Ikauniece, Veselība