Zināms, ka ceļā uz olšūnas apaugļošanu izdzīvo stiprākais no spermatozoīdiem. Taču, ja visi šie konkurenti ir vāji, apaugļošana nenotiek, sieviete bērniņu no konkrētā vīrieša nevar ieņemt, jo olšūna nelaiž šādu spermatozoīdu sev cauri. Ja tomēr olšūna piekāpjas vāja spermatozoīda priekšā un tas to apaugļo, notiek vai nu spontānais aborts, vai arī bērniņš piedzimst ar iedzimtām patoloģijām. Latvijā daudzos gadījumos pāri nevar ieņemt bērnu vīrieša nekvalitatīvās spermas dēļ. Jāatgādina, ka spermas kvalitātei parasti nav sakara ar to, vai vīrietības simbols vajadzīgajā brīdī ir miera stājā, tāpēc ārsta neapmeklēšana un atbildības uzvelšana vien sievietei nav pamatota.

Lai pārliecinātos par reālo situāciju, 1995. gadā nodibināja Skandināvijas Baltijas spermas kvalitātes kontroles grupu, kura veic spermas kvalitātes pārbaudi šajā reģionā. Arī Latvijā 2001.gadā tika veikts pirmais pētījums, kurā tika apsekota 300 astoņpadsmitgadīgu puišu auglības funkcija.

Par šo pētījumu, kā arī galvenajiem spermas kvalitātes apdraudētājiem stāsta ģimenes un seksuālo problēmu centra vadītājs, ārsts andrologs seksologs JURIS ĒRENPREISS.

Autiņbiksītes un piesārņojums ir jaunākie auglības funkcijas ietekmētāji. Attīstītās valstīs spermas kvalitātes rādītāji ir sliktāki, jo lielāka ir negatīvā vides ietekme. Šis faktors ir biežākais aptuveni 30 līdz 50% gadījumu (dažādās valstīs atšķirīgi) nekvalitatīvas sēklas veidošanās iemesls. Tādēļ, ja nav atrodams medicīnisks iemesls spermas nespēkam, tiek pārbaudīts brīvo radikāļu daudzums, jo ir pierādīts, ka tie sagrauj spermatozoīdus. Brīvie radikāļi rodas no paradumu intoksikācijas alkohola, nikotīna, narkotikām. Paraduma intoksikīcijas arī pazemina spermatozoīdu veidošanās regulētāja vīriešā hormona testasterona līmeni organismā. Turklāt radikāļi rodas no diētas kļūdām, radiācijas un vides ietekmes.

Ja vīrietim, kurš producē nekvalitatīvu spermu, netiek atrasta nedz medicīniska, nedz vides ietekme uz sēklas kvalitāti, lai ieņemtu bērnu, jāveic mākslīgā apaugļošana. Otrajā vietā starp spermas kvalitātes kaitniekiem rindojas dažādas infekcijas uroģenitālās, seksuāli transmisīvās slimības u.c. Visnopietnāk auglības funkciju mazina gonoreja un sifiliss. Infekcijas nereti rada tā saucamo imunoloģisko neauglību. Tas nozīmē, ka pašā spermā sāk veidoties antivielas pret spermicīdiem un tās spermicīdus salipina kopā. Loģiski, ka salipušām kājām līdz olšūnai tikt nevar nekādi. Šādā gadījumā izeja ir mākslīgā apsēklošana - spermu speciāli apstrādā, aizvācot no tās antivielas, un ievada spermatozoīdus sievietes dzemdes dobumā ovulācijas laikā. Nākamais ienaidnieks spermas kvalitātei ir paplašinātas vēnas oliņās. Šo problēmu risina vai nu veicot operāciju, vai arī, ja to veikt ir pāragri, aizkavējot šīs iedzimtās noslieces attīstību ar tādas diētas ievērošanu, kurā ir maz holesterīna, jo tas nogulsnējas uz asinsvadiem un problēmu palielina.

Auglības funkcija veidojas jau zīdaiņa vecumā, tāpēc vecākiem jāved zēns pie ārsta, ja viņam līdz gada vecumam nav noslīdējušas oliņas. Oliņas jānogādā sēklinieku maisiņos ne vēlāk kā līdz divu gadu vecumam. Jo vēlāk tās tiek nogādātas dabas paredzētajā vietā (ne vēlāk kā līdz pubertātei!), jo sliktāka ir spermas analīze. Ja oliņas dzīvo cirkšņa kanālā vai vēdera dobumā, tur tās jūtas kā Āfrikā, nevar piemēroties tur valdošajai 37 C temperatūrai, jo oliņām nepieciešams vismaz 35 C vēsums. Ja līdz aptuveni 20 gadu vecumam oliņas nav nonākušas tām paredzētajā vietā, tās jāņem ārā, jo liels risks attīstīties vēzim. Par laimi, Latvijā oliņu nenoslīdēšanas problēma nav ļoti aktuāla - no izpētītiem 500 neauglīgiem pāriem tikai vienam procentam vīriešu bija šī problēma. Salīdzinoši Holandē oliņu nenoslīdēšana ir bijusi katram desmitajam vīrietim no pāriem, kas vērsušies pie ārsta ar neauglības problēmām. Līdzīga problēma - nepiemērota temperatūra, kas ietekmē auglības funkciju, rodas, nēsājot pieguļošas apakšbikses, tāpēc jāizvēlas tādas, kas oliņas nesaspiestu un tādējādi nepalielinātu to apdzīvojamās platības temperatūru. Siltumnīcas efektu rada arī autiņbiksīšu nēsāšana. Tāpēc arī ķīniešu zinātnieki uzskata, ka spermas kvalitātes pasliktināšanās vaina ir autiņbiksīšu nēsāšana. Uzmanīgiem jābūt arī tiem, kam bijusi infekcijas slimība cūciņas. Ja tā bijusi pēc dzimuma nobriešanas, bieži vien rodas oliņu iekaisums. Ja tas skar tikai vienu oliņu, tad auglības funkciju var glābt, ja abas - sēklas kvalitāte būs slikta.

Auglības funkciju pasliktina arī daudzas antibiotikas. Tā ir nopietna problēma, jo, teiksim, ārstējot hlamīdijas, medikamenti, kas neietekmē spermas kvalitāti, nespēj pietiekami uzvarēt infekciju. Kompromiss ir spermas kvalitāti mazinošo antibiotiku lietošana kopā ar imūnās sistēmas stimulatoriem.

Arī jonizējošs starojums, darbs ar kaitīgām vielām spermas kvalitātei labu nedara. Tiek diskutēts, vai kaitīgs ir dators. J. Ērenpress uzskata, ka pats dators auglības funkciju neietekmē, drīzāk tai kaitē sēdošā poza, kurā jāatrodas, strādājot ar elektronisko skaitļotāju. Jebkurš sēdošs darbs rada sastrēgumu mazajā iegurnī. Tas bieži izsauc veselības problēmas ar prostatu jeb priekšdziedzeri. Taču prostatas sekrēts veido vienu trešdaļu spermas un nodrošina spermatozoīdu spēju kustēties un apaugļot olšūnu. Tādēļ, ja ir problēmas ar prostatu, komplektā ir arī slikta spermas kvalitāte. Taču sēdošs darbs ne vienmēr noteikti nozīmē sliktu spermu - ik dienu divdesmit minūtes veltot sportam, ar šo problēmu var arī nesastapties. Savukārt sportam profesionālā līmenī var būt pretēja iedarbība. Proti, ja atlētisks sportisks vīrietis profesionāli nodarbojas ar sportu un lieto dažādus steroīdus, tiek izjaukts hormonu balanss un spermatozoīdu veidošanās, kura tiek regulēta hormonāli, mainās. Tiesa, zinošāki sportisti paralēli steroīdiem lieto hormonus, kas atjauno spermatozoīdu veidošanās procesu. Tomēr arī šādi cenšoties saudzēt savu hormonālo sistēmu, pēc kāda laika radīsies problēmas ar spermas kvalitāti. Turklāt ir pierādīts, ka spermas kvalitāte ir apgriezti proporcionāla uzpumpētu muskuļu masai (netiek runāts par druknumu) jo lielāki muskuļi, jo sliktāka sperma. Tiesa, pētnieki, kas apgalvo, ka pastāv šāda sakarība, nav pētījuši citus iemeslus, kas varētu ietekmēt tieši muskuļoto vīru spermas kvalitāti.

Kāds dzīvesveids - tāda sperma. Sperma ir galīgs vīrieša ķermeņa produkts, kurš veidojas no tā, kas ir uzņemts trīs mēnešu laikā, jo tas ir laika sprīdis, kurā izveidojas viens spermatozoīds. Šī laika ēdienkarte, dzīvesveids un uzņemtā alkohola daudzums iespaido konkrētā spermatozoīda kvalitāti. Tāpēc nereti, lai vīrietim rastos kvalitatīva sperma, pietiek ar speciālu diētu un uztura bagātinātājiem, kas satur antioksidantus, kuri stimulē spermatozoīdu normālu veidošanos. Spermas kvalitāte pirms un pēc šiem ārstēšanās mēnešiem ir ļoti atšķirīga. Ārsta J. Ērenpreisa praksē ir spilgts šīs metodes efektivitāti attaisnojošs piemērs: pārim ap gadiem četrdesmit bija trīs neveiksmīgas mākslīgās apaugļošanas. Nedaudz piekoriģējot vīrieša diētu un regulāri lietojot uztura bagātinātājus, jau pēc četriem mēnešiem radās grūtniecība.

Veselīga uztura izvēle attiecas arī uz lauku vīriešiem, jo, neskatoties uz to, ka laukos ir svaigs gaiss un pieejama ekoloģiski tīra pārtika, tomēr vairāk tiek izvēlēts tāds ēdiens, kas sēklas kvalitāti grauj: dzīvnieku tauki, gaļa, īpaši, ja tā ir trekna, cūkas vai liellopu, zivis, sevišķi jūras zivis, kā arī olas. Savukārt pretējs sēklu uzlabojošs spēks ir sīpoliem, ķiplokiem, piena produktiem, īpaši jogurtam bez želatīna, datelēm, vīģēm, selerijām, auzu putrai, mango. Valda pat uzskats, ka īstam vīrietim dienā jāapēd vismaz viens mango. Labas medusmēneša uzkodas ir rieksti - mandeles, valrieksti un Indijas rieksti. Tikai jāievēro, ka tie jāēd bez mizām un nesālīti. Sēklas kvalitāti var noteikt arī mājas apstākļos. Ja vīrietis lieto pareizu uzturu, spermai ir patīkama salda riekstu un medus smarža un arī pēc garšas tā atgādina saldu medu.

Ja ģimene plāno bērniņu, pāris var pusgadu (divi spermatozoīdu veidošanās cikli) izsargāties no grūtniecības, kuras laikā vīrietis (protams, arī sieviete) var veikt organismu attīrošas diētas. Tāpat arī ieteicams pārbaudīt sēklas kvalitāti, jo spontānais aborts, ko mēdz izraisīt nekvalitatīva sperma, ir liels psiholoģisks trieciens. Šo ieteikumu gan daudzi pāri jau pilda, jo bērni lielākoties tiek plānoti apzinīgā vecumā. Tāpat, arī ja ir kaut nelielas vīrieša veselības problēmas, labāk pie ārsta vērsties agrāk, jo kā jebkurā jomā, risinot problēmu laikus, tā atrisinās vieglāk.

Civilizācijai attīstoties, spermas kvalitāte pasliktinās: 1992. gadā veiktais dažu zinātnieku pētījums par 61 valsti liecina, ka 50 gados spermas kvalitāte vidēji pasliktinājusies divas reizes - 1938. gadā vidējā spermatozoīdu koncentrācija vienā mililitrā spermas bija 114 miljoni, bet 1992. gadā tikai 60 miljoni (tiesa, tika izmantotas citas metodes). Piekāpjoties šiem rādītājiem, 1993. gadā Vispasaules veselības organizācija spermas minimālo normu pazemināja līdz 20 miljoniem iepriekšējo 60 miljonu vietā. Pirms trim gadiem 500 neauglīgu pāru vīriešu spermas pārbaude liecināja, ka 77% gadījumu tā ir nekvalitatīva. Rietumos šis rādītājs ir aptuveni 50%. Lielākās auglības problēmas bija vīriešiem no 20 līdz 30 gadiem (īpaši 27, 28 gadu vecumā, kuriem tagad ir nedaudz pāri 30). Tas, domājams, skaidrojams ar to, ka viņu dzimumnobriešana notika Černobiļas atomelektrostacijas avārijas laikā. Pretēji iepriekš minētajiem faktiem jaunuzsāktais pētījums Latvijā ir cerīgāks pagaidām, kamēr apsekoti tikai aptuveni divdesmit puiši (vairums no pilsētas), spermas kvalitātes rādītājs ir labākais (100 miljoni spermatozoīdu vienā mililitrā spermas) Baltijā un Skandināvijā. Vissliktākais rādītājs šajā reģionā ir Dānijā (42 miljoni), līdz šim labākais - Lietuvā un Igaunijā (65 miljoni).

Linda Ramane