Galvenie » Faili » Tīnis [ Pievienot jaunu ierakstu ]

Pusaudzis un vardarbība
13.02.2010, 11:40:38
 
Vardarbība pret bērnu ir pieaugušo paškontroles problēma. Ir tomēr jāpārzina pusaudžu psiholoģija un attīstības īpatnības, lai tīņa audzināšanas saspringtākajos brīžos vecāki spētu savaldīties un saprast, ka pusaudzis ir tikai bērns. Grūti ir tādos gadījumos, ja bērns par sīkumiem izjūt fizisku vai emocionālu vardarbību no vecāku puses. Vēl sarežģītāk ir seksuālās vardarbības gadījumos. Interesanti, ka vardarbība ģimenē pārvēršas „ķēdē”, kas tālāk noved pie vardarbības pusaudžu starpā.

Vardarbība pret pusaudzi var tikt novērota gan ģimenē, gan skolā vienaudžu starpā. Ilgstošas vardarbības gadījumā noteikti jāiejaucas no malas. Kas īsti jādara un kā atpazīt upuri. Pārsvarā vardarbību iedala emocionālajā, seksuālajā un fiziskajā.

Emocionālā vardarbība

  Emocionālā vardarbība izpaužas veidā, kad pusaudzis ilgā laika periodā un regulāri tiek pakļauts uzvedībai, kas aizskar viņa pašcieņu, kā arī kavē psiholoģisko attīstību”. Emocionālā vardarbība ir grūtāk pierādāma un var izpausties kā atstumšana vai ignorēšana, kas ietver arī atstāšanu novārtā. Šī vardarbība var būt arī vārdiska, piemēram, lamāšanās, draudi, kritizēšana, ņirgāšanās. Zane Lasmane norādīja, ka „šo vardarbību ir grūtāk atklāt un tā rada nopietnas sekas bērna psiholoģiskajā attīstībā. Emocionālās vardarbības visbiežākās sekas un pazīmes ir zems pašnovērtējums, sevis kritizēšana, ilgstoša nomāktība un pašnāvības domas, bailes dažādās tās izpausmēs, pārmērīga pakļāvība un paklausība, agresija, vienaldzība, nevajadzīgs uztraukums, raudāšana, atteikšanās apmeklēt skolu vai iet mājās, agresija pret sevi. Ja pusaudzis ir atstāts novārtā, par to liecina drēbes, netīrība, izsalkums, skolas kavēšana un citas pazīmes”.

 

Seksuālā vardarbība

Seksuālās vardarbības gadījumos pusaudzis tiek izmantots seksuālos kontaktos vai iesaistīts dažādās nodarbēs, lai pieaugušais vai vienaudzis saņemtu seksuālu apmierinājumu. Zane Lasmane informēja, ka „pazīmes, kā atpazīt cietušo, ir izteikta seksuālā uzvedība attiecībās ar citiem, garastāvokļa maiņas, slapināšana biksēs, īkšķa sūkāšana jeb regresija, emocionālas problēmas, piemēram, bailes, vainas sajūta, domas par nāvi. Var arī būt grūtības mācībās, izvairīšanās no sociāliem kontaktiem. Seksuālajās attiecībās cietušie iesaistās pāragri, kad var novērot arī izteiktu seksuālo uzvedību vai, gluži pretēji, seksuālā attīstība var aizkavēties”.

Seksuālā vardarbiba internetā.


Interesants ir fakts, ka mūsdienās seksuālā vardarbība notiek arī internetā. Arī šajā vidē var kļūt par vardarbības upuri. Vecākiem jābūt uzmanīgiem un gadījumos, ja bērns ilgu laiku pavada internetā vai bieži telefoniski sarunājas ar nepazīstamiem cilvēkiem, saņem vēstules un dāvanas, kā arī maina monitora attēlu brīdī, kad ienākat istabā, jāreaģē nekavējoties un jāmeklē palīdzība policijā un pie psihoterapeita.

Fiziskā vardarbība

Fiziskā vardarbība visbiežāk ir ar redzamām sekām. Bērns tiek fiziski ievainots, sitot ar rokām, siksnu vai dažādiem priekšmetiem, kniebjot, purinot u.c. veidos.

Pazīmes, kā atpazīt cietušo ir, ka pusaudzis ir piesardzīgs, uzmanīgs pret pieaugušajiem vai vienaudžiem, vai arī pret kādu konkrētu cilvēku. Tīnis cenšas ģērbties, lai slēptu ievainojumus, piemēram, vasarā nēsā garas bikses. Izvairās no fiziska kontakta ar citiem, ir pārāk noslēgts vai agresīvs. Dažkārt pusaudzis izjūt dažāda veida bailes, ievaino sevi, ir ilgstoši nomākts, ir biežas domas par pašnāvību un ļoti bieži novērotas grūtības mācībās”.

Vardarbība ģimenē

Ja ir vardarbība ģimenē, visbiežāk pusaudzis to slēpj. Psiholoģe – psihoterapeite Guna Čače paskaidroja, ka „iemesli, kāpēc tas tiek slēpts, visbiežāk ir kauns un bailes. Pusaudzis apzinās - ja izstāstīs to, kas notiek ģimenē, vēlāk vardarbība var izpausties lielākās devās. Ir gadījumi, ka tēvs ir vardarbīgs pret bērnu, un māte klusē. Tas nozīmē, ka tēvs ir vardarbīgs arī pret māti un sievietei nav drosmes uzņemties atbildību par bērnu”. Protams, sievietes nereti cenšas pārtraukt attiecības ar varmāku, bet bieži tas neizdodas. Visbiežāk tas skaidrojams ar to, ka sieviete jau ir atkarīga no sava dzīvesbiedra un ir pieņēmusi šādu uzvedības modeli par normu. Ņemot vērā vardarbības ciklu, kas sastāv no 3 fāzēm – spriedzes pieaugšana, vardarbības akts un „medusmēnesis” – parasti pēdējās fāzes laikā viss ir jauki un saulaini. Ziedi, dāvanas, atvainošanās. Šīs fāzes ir novērojamas arī attiecībā pret pusaudžiem. Beigās vecāki nožēlo izdarīto, bet nākamā reize var būt jebkāds sīkums, kas nav bijis vecākiem pa prātam, piemēram, sasista krūzīte. Jāsaprot, ka šī ķēde nekad nebeidzas un palīdzēt var tikai psihoterapeits, uzticami draugi un policija.

No ģimenes uz skolu - vardarbība vienaudžu starpā

Kāds pusaudzis atklāja, ka mājās tēvs viņu sit. Uz jautājumu, kādēļ puisis nav par to sūdzējies policijā, saņēmu atbildi, ka „ja mana mamma to var izturēt, tad es arī izturēšu”. Interesanti, ka pusaudzis skolā ir noslēgts, bet ārpusskolas izrāda agresiju pret saviem vienaudžiem. Gala rezultātā puisim nav draugu. Šī situācija raksturo to, ka pusaudzis ir vardarbīgs arī gadījumos, ja mājās vecāki ir agresīvi. Arī psiholoģe – psihoterapeite Guna Čače portālam pastāstīja, ka „vardarbība izraisa vardarbību. Pusaudži, kas ir vardarbīgi savā starpā, visbiežāk šādu attieksmi ir saņēmuši savā ģimenē. Parasti tā ir fiziska vardarbība un no tēva puses. Pusaudzis to pieņem kā modeli, kā tikt galā ar situāciju, kad viņš ir dusmīgs un aizvainots. Tādā veidā pusaudži šīs attiecības risina – ar vardarbības palīdzību”.

Vardarbības sekas

Vardarbības sekas var būt emocionālas, kognitīvas, uzvedības, fiziskās un sociālās. Emocionālās sekas izpaužas kā vainas sajūta, zems pašnovērtējums, psihisks sastingums, agresija un neuzticēšanās. Pusaudzis var pārdzīvot dziļu kaunu. Uzvedības sekas izpaužas kā izmaiņas uzvedībā, piemēram, pārmērīga agresivitāte vai mazkustīgums. Kognitīvās sekas ietekmē bērna domāšanu. Notiek izmaiņas uztveres, uzmanības procesos. Parasti ir sliktas sekmes, grūtības mācīties, jo ir koncentrēšanās problēmas. Fiziskās sekas ir visvieglāk atpazīt un tās, protams, ir zilumi, lūzumi, brūces, sāpes dažādās ķermeņa daļās vai orgānos. Var būt arī temperatūra vai slikta dūša. Sociālās sekas izpaužas grūtībās veidot sociālos kontaktus. Var būt neuzticēšanās cilvēkiem, vēlme izolēties utt.

 

Ko darīt?

 

Uzticības tālrunis

Par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 

 

Tā mērķis: sniegt bērniem un pusaudžiem psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās. Uzklausīt, atbalstīt bērnus un pusaudžus, palīdzot viņiem risināt dažāda rakstura jautājumus un dzīves situācijas ir pats svarīgākais Uzticības tālruņa darbības uzdevums.

 

Tā vīzija: ikvienam bērnam un pusaudzim Latvijā ir iespēja saņemt atbalstu un palīdzību, lai sekmētu savu emocionālo un fizisko labsajūtu.

 

Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālruņa 116111 darba laiks:

  • darba dienās no plkst. 08:00 līdz plkst. 23:00
  • sestdienās no 08:00 līdz 22:00
  • svētdienās no 10:00 līdz 22:00

Psihoterapeits, atbalsta personāls un uzticami draugi

Nereti upuris atsauc uzsākto kriminālprocesu. Kā jau raksta sākumā minēju, tas ir bezjēdzīgi, jo tas parasti notiek medusmēneša fāzē. Šādos gadījumos palīdzēs psihoterapeits un uzticami draugi. Tikai psihoterapeits var jums palīdzēt, jo jūs jau esat atkarīgi no vardarbības. Vēl ir svarīgi neklusēt, ja redzat vardarbību kaimiņu ģimenē. Esiet kā atbalsts, sauciet policiju un noteikti iesakiet apmeklēt psihoterapeitu. Pusaudzim noteikti palīdzēs atbalsta personāls skolā vai pašvaldībā.
 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 (UT) rīkotās akcijas “Uzticības tālrunis tēviem” laikā uzticības tālruņa speciālisti snieguši 191 psiholoģisko konsultāciju. No tām 17 gadījumos pēc palīdzības un atbalsta UT bija vērsušies tēvi.

Ņemot vērā, ka šāda akcija tieši tēviem tiek rīkota pirmo reizi, UT vadītāja Amanda Vēja vērtē, ka šāda interese ir salīdzinoši augsta. “Acīmredzot pie mums joprojām ir diezgan populārs viedoklis, ka vīrietim savas problēmas ir jārisina saviem spēkiem, bez citu palīdzības, pat ja runājam par profesionālu psiholoģisko atbalstu”.

 

Akcijas laikā zvanījušie tēvi lielākoties interesējušies par to, kā nezaudēt vai atjaunot kontaktu ar bērnu pēc vecāku šķiršanās, stāstījuši par savstarpējiem konfliktiem ģimenē, kuru rezultātā cieš bērns. Vairāki zvanītāji pauduši satraukumu par bērnu aizgādnības tiesību pārtraukšanu, tāpat arī tēvus interesējuši ar bērnu disciplinēšanu saistīti jautājumi.

 

Akcijas laikā vairākkārt pēc palīdzības vērsās ne tikai tēvi, bet arī mātes un vecāsmātes.

 

Akcija notika nedēļu pirms Tēvu dienas, no 8. līdz 14. septembrim. Tās laikā tēvus īpaši aicināja zvanīt UT speciālistiem un saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu jautājumos saistībā ar bērniem, pārrunājot dažādas iespējami aktuālas tēmas.

 

 

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Uzticības tālrunim var zvanīt:

  • darba dienās no plkst. 08:00 līdz plkst. 23:00,
  • sestdienās no 08:00 līdz 22:00,
  • svētdienās no 10:00 līdz 22:00.
 
Lai mums visiem izdodas apkarot vardarbību!
 
Kategorija: Tīnis | Pievienoja: AIRITA
Skatījumu skaits: 2534 | Lejuplāžu skaits: 0 | Reitings: 0.0/0