Ir tik mīļi, kad mazulis, tērpies smieklīgā pidžamā, ieraušas lielajā gultā, iekārtojas starp mammu un tēti, un sākas lieliskais brīvdienu rīts. Kas tur slikts, ja bērns arī naktī guļ kopā ar vecākiem? Varbūt viņš tā jūtas drošāk un arī guļ mierīgāk…

Reizēm vecāki pat nepamana, kā viņu teritorijā uz palikšanu iekārtojies mazulis. Tas var notikt zīdaiņa vecumā, kad mamma, nogurusi celties un iet pie raudošā bērna, paņem viņu sev blakus. Pēc tam tas ir tik ierasti, un bērns protestē, kad tiek likts savā gultiņā, tāpēc viss paliek pa vecam. Reizēm — līdz pat skolas laikam.

Cita situācija — vecāki šķiras, mamma paliek viena, un tagad bērns ir viņas vienīgais mierinājums. Naktis ir īpaši smagas, tukšā gultas puse atgādina zaudēto, tāpēc mamma labprāt ļauj bērnam gulēt blakus. Neviens bērns no šādas izpriecas neatteiksies, jo, pirmkārt, gulēt lielajā gultā ir daudz interesantāk, otrkārt, visi mēs neapzināti tiecamies vēlreiz atgriezties drošībā mātes klēpī, un bērns, guļot kopā ar mammu, tiek šai sajūtai vistuvāk. Un tiešām — kas gan tur slikts?

* Piedzimstot bērns ir ļoti cieši saistīts ar māti. Lai bērnam veidotos veselīga pašapziņa un neatkarība, lai viņš dzīvē spētu tikt galā ar saviem spēkiem, viņam jāmācās atdalīties no mātes. Gulēšana kopā ar mammu tikai pastiprina šīs saites, bērns neiet uz priekšu savā attīstībā, viņš ir emocionāli «maziņš».
* Bērns sava dzimuma vecāku neapzināti var uztvert kā konkurentu, jo puikas (4–6 gadu vecumā) ir iemīlējušies savās mammās, meitas — tēvos. Guļot starp vecākiem, bērnam izdodas kontrolēt viņu attiecības, nedodot iespēju brīvi paust savas seksuālās vēlmes. Bērnā rodas savas visvarenības apziņa — «Man izdevās! Es te esmu pats galvenais!» Un mazais sāk tiranizēt lielos.
* Šajā vecumā bērns arī var izjust neapzinātas seksuālās vēlmes — ir tik jauki piespiesties tuvāk mammai, sajust viņas pieskārienus…Guļot vienā gultā, bērns var sākt apmierināt savas vēlmes diezgan uzstājīgi.
* Ja reizēm vecāki ļauj bērnam gulēt viņu gultā, bet citreiz — ne, mudinājumus gulēt pašam savā gultiņā bērns var sākt uztvert kā sodu un justies atraidīts, slikts.

Bērnam ir svarīgi saprast lietu kārtību, pastāvošās robežas, un tās nosaka vecāki, nevis bērni.

* Vecāku gulta ir viņu privātā dzīves telpa. Katrs guļ pats savā gultā, tāpat kā katram ir sava ķemme un zobu birste. Tas palīdz bērnam rēķināties ar robežām.
* Pastāv izņēmuma gadījumi, kad kāda iemesla dēļ bērnam ļauj gulēt pie vecākiem. Ir skaidri jānorāda, ka tas tiešām ir izņēmuma kārtā.
* Vecākiem ir tiesības uz privāto dzīvi — tātad pirms ienākšanas viņu istabā, jāpieklauvē. Tieši tas pats attiecas uz bērnu tiesībām — vecāki, neaizmirstiet pieklauvēt!
* Vecākiem konsekventi jāturas pie saviem principiem: ja teikts, ka katram jāguļ savā gultā, pie tā arī jāpaliek (bērnam nevajadzētu cerēt, ka izdosies izlūgties gulēt pie vecākiem, sliktākā gadījumā — vismaz pie vecmāmiņas…).

Pieaugušie jau nav tikai vecāki — vispirms viņi ir pāris, un seksuālās attiecības pārsvarā tiek realizētas gultā. Tas nozīmē, ka gultā ir vieta tikai viņiem abiem.