Kad jāsāk staigāt?

Ikviena jauna kustība, ko zīdainītis apgūst, noder, lai iemācītos staigāt. Lai droši spertu pirmos solīšus, jābūt attīstītiem plecu, muguras muskuļiem, gūžām, bērnam jāprot rāpot, stabili stāvēt kājās. Daži bērni vispirms kārtīgi iemācās rāpot un tikai tad ceļas kājās, citi sāk rāpot un celties kājās vienlaikus. Parasti paiet dažas nedēļas, kamēr mazais stāvot iemācās pakustēties, no stāvus pozīcijas tikt atpakaļ četrrāpus. Vēl dažas nedēļas – kamēr mazais iemācās palaist vaļā vienu roku, tad pieturoties spert solīti – vispirms sāņus, pēc tam uz priekšu. Vēl pirms sākt staigāt, jāiemācās paspert solīti uz vienu un otru pusi, stāvot kājās, pagriezties uz vienu vai otru pusi. Pēc tam bērnam jāiemācās pieturoties aiziet no viena priekšmeta līdz otram. Tad gan staigāšana vairs nav tālu. Taču, cik ilga laika katram bērnam paiet no stāvēšanas līdz staigāšanai, pateikt nevar. Bailīgāks mazulis, ja būs nokritis un sāpīgi sasities, kādu laiku negribēs mēģināt kaut ko jaunu. Taču, kad sadūšosies – tad, iespējams, aizies.
Taču – cik mēnešu būs bērnam, kad viņš pats lepni spēs pāriet pāri istabai, to zina tikai viņš pats. Ja bērns sāk staigāt tad, kad ir tam gatavs, viņš soļus sper droši un nekrīt. Protams, mazais paklūp, ja ceļā ir kāds šķērslis, mazais ir piekusis vai viņa uzmanība pievērsta kaut kam svarīgākam.
Nav noteikta vecuma, kurā bērnam jāsāk staigāt – cits pirmos solīšus sper deviņu desmit mēnešu vecumā, cits – gada, vēl cits – pusotra gada vecumā. Ja mazais sāk staigāt agri – tātad viņš tam ir gatavs un no staigāšanas nevajag atturēt. Ja bērns ir vesels, bet vēl pusotra gada vecumā nestaigā, bet prot rāpot, stāvēt un pat pārvietoties pieturoties – ar viņu viss ir kārtībā, par to nevajag uztraukties. Pacietību!
Ja bērns nestaigā vecumā, kad viņa vecākie brāļi vai māsas jau staigāja, arī tad vecākiem nav pamata uztraukumam. Katrs bērns attīstās savā tempā. Ja mazais ir vesels, viņš sāks staigāt tad, kad būs tam gatavs.
Taču, ja vecākiem tomēr šķiet, ka bērna kustības nav pietiekami veiklas, reizi mēnesī ieteicams apmeklēt konsultāciju pie fizioterapeita, kas ieteiks, kā rīkoties tālāk.

Nevajag steidzināt

Lai gan vecākiem gribas, lai mazais celtos kājās un sāktu staigāt pēc iespējas agrāk – steidzināt nevajag! Mazais sāks staigāt tad un tikai tad, kad būs tam gatavs! Kad bērniņš jau pārvietojas sāniski, liekot solīti blakus solītim, viņš vēl nav īsti gatavs. Tāpēc nevajag mazo turēt pie rokām un vest uz priekšu. Iespējams, ne tikai vecākiem, bet arī mazulim šī nodarbe sagādā prieku, taču – viņa līdzsvara izjūta un koordinācija vēl nav pietiekami trenēta, arī bērna gūžas vēl nav nostiprinājušās, var veidoties stājas problēmas. Bērna stājai labāk, lai viņš vēl kādu brīdi pārvietojas rāpus. Jo ilgāk mazais rāpo, jo labāk šī nodarbe nostiprina visa ķermeņa muskulatūru (īpaši muguras un plecu daļu), attīsta koordināciju un nostiprina gūžas.
Arī staigulīti lietot nav ieteicams, jo bērns poza tajā nav pareiza – bērns balstās uz iegurni, nevis uz pēdām. Tas atkal var radīt stājas problēmas!
Mazo staigātāju nevajag nekādi pieturēt! Ne aiz rokām, ne kur citur. Kad bērniņš jau staigā tik stabili, ka arī pastaigā ir ar mieru iet pats, tad mazo ieteicams vest pārmaiņus pie vienas rokas, tad – pie otras. Rociņas nedrīkstētu būt paceltas tā, ka bērna pleci ir uzrauti uz augšu.